Pasaulē
Viņaprāt, šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo, pieņemot šādas izmaiņas, Latvijā dzīvojošie vēlētāji tiktu diskriminēti, salīdzinot ar tiem vēlētājiem, kuri dzīvo ārvalstīs.
Viņš paskaidroja, ka, pieņemot izmaiņas, tiktu radīta situācija, kurā ārvalstīs dzīvojošs vēlētājs varēs izvēlēties, par kura apgabala sarakstu savu balsi atdot, bet Latvijā dzīvojošajam vēlētājam būtu fiziski jādodas uz konkrēto apgabalu, par kurā esošo sarakstu viņš vēlas nobalsot.
"Cilvēks cienījamā vecumā Pampāļu pagastā tiks nostādīts sliktākā situācijā nekā kāds vēlētājs, kurš dzīvo Lielbritānijā," akcentēja Jurēvics, sakot, ka esošā sistēma ir laba un būtu jāmeklē citi veidi, kā palielināma vēlētāju aktivitāte.
Viņš arī akcentēja, ka sarunās ar diasporu ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi šādu jautājumu nav aktualizējuši. Ārvalstīs dzīvojošos vairāk interesējuši jautājumi par papildu vēlēšanu iecirkņiem.
Kā vēstīts, Mieriņa uzskata, ka diaspora pēdējos 30 gados ir būtiski mainījusies. "Ārzemēs dzīvojošie aktīvi uztur saikni ar tuviniekiem un reģionu, no kura nāk," izmaiņu nepieciešamību iepriekš argumentējusi Mieriņa.
Pirmo reizi šāds priekšlikums Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā tika iesniegts 2021.gadā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas, bet tika noraidīts.
Šobrīd spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Mieriņa atgādina - Satversmē norādīts, ka vēlēšanām jābūt proporcionālām, bet esošajā situācijā Rīga iegūstot par astoņiem mandātiem vairāk, kas neesot samērīgi attiecībā pret reģioniem, kuru pārstāvniecība Saeimā esot tikpat nozīmīga.
Tāpēc Mieriņa uzskata, ka nepieciešams mainīt pieeju balsošanai ārzemēs. Viena no iespējām esot atteikties no iecirkņu veidošanas ārzemēs, tā vietā ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvājot balsot pa pastu, iepriekš sazinoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, norādot visu nepieciešamo informāciju, tajā skaitā vēlēšanu apgabalu, par kuru vēlas balsot.
Saeimas priekšsēdētāja norādījusi, ka, veicot šādas izmaiņas, varēšot ekonomēt gan resursus, gan veicināt vēlētāju aktivitāti ārpus Latvijas, jo iecirkņi nereti atrodas simtiem kilometru attālumā no mītnes vietas.
