Pasaulē
Hegsets uz žurnālista jautājumu par iespējamiem diplomātiskiem risinājumiem pēc tam, kad ASV veica triecienus Irānas kodolobjektiem, sacīja, ka viņš var tikai apstiprināt, ka ASV ir pa dažādiem kanāliem nosūtījušas gan publiskus, gan privātus vēstījumus Irānas pusei, lai dotu Teherānai iespēju atgriezties pie sarunu galda.
Irāna un ASV šogad atsāka sarunas par Irānas kodolprogrammu, bet 13.jūnijā Izraēla sāka plaša mēroga uzbrukumus Irānai, apgalvojot, ka Irāna tuvojas kodolieroča izstrādes sākumam.
Teherāna vienmēr ir noliegusi šo apsūdzību, apgalvojot, ka tās kodolprogramma paredzēta vienīgi civiliem mērķiem.
Pēc Izraēlas uzbrukumu sākuma, kas izraisīja Irānas atbildes reakciju, tika pārtrauktas sarunas ar ASV par kodolieročiem.
Sarunas starp Vašingtonu un Teherānu par jaunu kodolvienošanos atsākās aprīlī. Mērķis ir noslēgt jaunu kodolvienošanos, kas aizstātu 2015.gada vienošanos, no kuras ASV prezidents Donalds Tramps atteicās sava pirmā pilnvaru termiņa laikā 2018.gadā. Tramps bija piedraudējis ar militārām sekām, ja diplomātija ciestu neveiksmi.
Hegsets žurnālistiem Pentagonā ASV veiktos triecienus trim svarīgākajiem Irānas kodolobjektiem raksturoja "neticamus un pārliecinošus panākumus".
"Precīzais trieciens" kodolobjektiem Fordo, Isfahānā un Natanzā tika veikts "nakts vidū", lai "iznīcinātu vai nopietni degradētu Irānas kodolprogrammu", paziņoja Hegsets.
Uzbrukums bija spēcīgs, un tas "izpostīja Irānas kodolprogrammu", viņš piebilda.
"Operācija nebija vērsta pret Irānas karaspēku vai Irānas tautu," uzsvēra Hegsets, piebilstot, ka "neviena cita valsts uz planētas Zeme nebūtu varējusi veikt šo operāciju".
Viņš atkārtoja ASV prezidenta Donalda Trampa pausto brīdinājumu, ka ASV "rīkosies ātri un izlēmīgi", ja Irāna nolems veikt pretpasākumus, vēršoties pret reģionā izvietotajiem ASV spēkiem.
