Pasaulē
Pašārstēšanās vai progress?
Iesnas, klepus, sāpes kaklā… Pazīstami simptomi, vai ne? Ko iesākt šādos gadījumos? Sēdēt rindā pie ārsta nav laika, arī pieraksts parasti ir vairākas dienas vai pat nedēļas uz priekšu… Var vienkārši pa ceļam no darba ieskriet tuvējā aptiekā un nopirkt kombinēto testu gripas un Covid-19 noteikšanai (cenas no 3,40 līdz 7-8 EUR), pie viena paķerot arī kādu farmaceita ieteikto pretsaaukstēšanās līdzekli.
Ar šo testu palīdzību, veicot pāris vienkāršas manipulācijas, var mājas apstākļos viegli pārbaudīt, kāds vīruss šos simptomus ir izraisījis – Covid-19, gripa vai arī tā ir tikai akūta elpceļu infekcija.
Atkarībā no tā, kā jūs jūtaties un kādu rezultātu ir uzrādījis jūsu veiktais tests mājās, jūs vai nu dodaties pie ārsta “akūtajā” stundā bez iepriekšēja pieraksta, vai arī piezvanāt un pa tālruni atverat slimības lapu, ja jūs regulāri sazināties ar savu ģimenes ārstu. Arī nepieciešamās zāles ārsts jums izrakstīs elektroniski. Doties uz aptieku gan nāksies pašam, ja ārsts būs jums izrakstījis recepšu medikamentu (un ja nebūsiet deleģējis kādu tuvinieku iegādāties zāles).
Progress, protams, ievērojami vienkāršo ārstēšanu. Taču pilnībā paļauties tikai uz sevi un ignorēt ārsta apmeklējumu tomēr nevajadzētu.
Nošķaudījies – uzreiz gripa?
Jebkuru ilgāku šķaudīšanu, iesnas, klepu, īpaši ja to vēl pavada paaugstināta temperatūra, mēs ierasti saucam par gripu. Lai gan tā var būt gan akūta elpceļu infekcija, gan bronhīts, gan iekaisis kakls vai jebkas cits. Pacientam ir vienalga, kā to sauc, galvenais ir pēc iespējas ātrāk izveseļoties.
Lielākā daļa cilvēku saaukstējas vairākas reizes gadā, bet ar gripu slimo tikai reizi dažos gados. Cilvēki bieži lieto terminu “vēdera gripa”, lai apzīmētu vīrusu izraisītu saslimšanu, kuras galvenais simptoms ir vemšana vai caureja.
Pagājušās sezonas gripas epidēmija oficiāli beidzās 25. aprīlī. Tas nenozīmē, ka visi uzreiz pārstāja slimot. Vīruss nekur nepazūd, bet gan nogaida.
“Līdz oktobra beigām saslimstība ar gripu Latvijā saglabājās ļoti zema un atbilda iepriekšējo sezonu vidējiem rādītājiem,” liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Tādējādi kopš gripas sezonas sākuma – no 30. septembra – ģimenes ārstu praksēs bija reģistrēti 12 klīniski apstiprināti šīs vīrusu saslimšanas gadījumi. Vidējais saslimstības līmenis ar gripu pirms mēneša bija 2,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, turklāt bērnu vecumā no 5 līdz 14 gadiem saslimstība bija četras reizes augstāka nekā vidēji.
Taču jau novembra vidū ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēti 28 gripas gadījumi. Gripas gadījumi reģistrēti Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Rīgā...
COVID-19 joprojām ir ar mums?
Drastiskie kovidlaika ierobežojumi ir atcelti. Jācer, ka uz visiem laikiem. Tomēr Covid-19 nekur nav pazudis, tas ir visapkārt – Latvijā ik nedēļu tiek hospitalizēti 60 līdz 90 cilvēku ar šo diagnozi, kas, šķiet, ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu.
Novembra vidū Latvijas slimnīcās tika uzņemti 45 jauni pacienti ar koronavīrusu, bet kopumā slimnīcās vienlaikus ārstējās 107 pacienti ar COVID-19 infekciju, no kuriem 52,3 % tā bija pamatdiagnoze.
Četri pacienti nedēļas laikā nomira, ziņo SPKC. Kopumā sešās nedēļās no oktobra līdz novembrim tika reģistrēti 42 nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu COVID-19 diagnozi.
Tomēr statistika liecina, ka procentuāli pacienti ar COVID-19 diagnozi veido ne vairāk kā 10 % no visiem pacientiem. Eksperti sagaida, ka saslimstības ar COVID-19 maksimums būs gada beigās.
Vakcinējieties!
Vakcinācija ir efektīvākais aizsardzības pasākums gan pret gripu, gan pret jau pieminēto koronavīrusu. Taču, kā rāda prakse, arī tā nenodrošina simtprocentīgu aizsardzību.
Latvijas iedzīvotāji aktīvi vakcinējas pret gripu, dažkārt vakcīnai ir jāpiesakās – tik ļoti tā ir pieprasīta.
Cik lielā mērā tā palīdz? Tas ir ļoti individuāli. Daži cilvēki ar lepnumu saka: esmu vakcinējies un aizsargāts. Ir tādi, kuri pēc vakcinācijas, gluži pretēji, saslimst ar sezonālajām slimībām. Jo šī vakcinācija ir pret konkrētu vīrusa veidu, nevis pret saaukstēšanos un vīrusiem kopumā.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem šai sezonai ir iegādātas 124 720 gripas vakcīnu devas, kas ir par 6370 gripas vakcīnām mazāk nekā pagājušajā gadā.
Pērn faktiski tika izlietotas 117 674 vakcīnas devas, savukārt neizlietotais atlikums bijis 13 349 devas, liecina Slimību un profilakses kontroles centra publiskotā informācija.
Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, 2024./2025. gada sezonā riska grupu vakcinācijai būtu nepieciešamas vismaz 170 417 vakcīnas devu, lai palielinātu vakcinācijas aptveri riska grupās un ātrāk sasniegtu starptautisko organizāciju rekomendēto vakcinācijas aptveri. Šim nolūkam Veselības ministrijai nepieciešami papildu 1,17 miljoni eiro.
Šobrīd ir iegādātas trīs gripas vakcīnas: Eflueda Tetra pacientiem vecumā no 60 gadiem, Fluenz Tetra riska grupas bērniem vecumā no 2 līdz 17 gadiem un Influvac Tetra bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem, grūtniecēm, ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.
PVO prognozē, ka celmi, kas 2024.-2025. gada sezonā cirkulēs Ziemeļu puslodē, nedaudz atšķiras no tiem, kas bija izplatīti pagājušajā gadā. Paredzams, ka šogad cirkulēs jauns A/H3N2 gripas vīrusa celms A/Thailand/8/2022 (H3N2), kas nomainīs A/Darwin/9/2021 (H3N2).
Statistika liecina, ka iepriekš visaktīvāk pret sezonālo gripu vakcinējās iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (25 % no visiem vakcinētajiem) un no 45 līdz 54 gadiem (19 %).
Ģimenes ārsti ir neapmierināti ar gripas vakcīnas izplatīšanas mehānismu: valsts apmaksātās vakcīnas katru gadu nepietiek pat riska grupām – vecāka gadagājuma cilvēkiem virs 60 gadiem, bērniem, grūtniecēm, turklāt tās beidzas jau pirms aktīvās gripas sezonas sākuma. Un šogad vakcīnu pieejamība ir vēl mazāka nekā pērn.
Tikmēr vakcinācija pret COVID-19 vairs nav ieteicama tādos apjomos kā iepriekš. Ārsti iesaka vakcinēties tikai tiem, kas ir riska grupā: vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar hroniskām slimībām – sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, onkoloģiskām slimībām u.c.
...un citi vīrusi
Saskaņā ar ģimenes ārstu statistiku aptuveni 30 % no visiem pacientu nosūtījumiem šobrīd ir saistīti ar augšējo un dziļo elpceļu slimībām.
Ārsti-pulmonologi šosezon sastopas ar īpaši smagiem pneimonijas gadījumiem, ko izraisa baktērija, kas iepriekš bija raksturīga galvenokārt bērniem - mikoplazma.
Mikoplazmas izraisītas pneimonijas simptomi ir klepus, elpas trūkums un paaugstināta temperatūra. Kā norāda PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrs, slimība ir diezgan smaga.
Kad labāk vakcinēties un cik tas maksā
Standartā no vakcinācijas līdz saaukstēšanās sezonas sākumam jāpaiet 3-4 nedēļām. Latvijas infekcijas slimību speciālisti uzskata, ka mūsu apstākļos nav par vēlu vakcinēties arī novembrī un pat decembrī.
Vakcinācijas efekts saglabāsies 6-12 mēnešus. Nākamajā gadā vakcinācija ir jāatkārto. Tas saistīts ar to, ka vīruss mutē un cilvēka imūnsistēma nespēj tikt galā ar šo slimību.
Vidēji Latvijas veselības centros gripas vakcīnas cena ir no 20 līdz 22 eiro.
Vakcinācija pret pneimoniju maksā aptuveni 94 eiro.
Lana VASILJEVA
