Pasaulē
Aptaujas rezultāti liecina, ka 64% darbinieku kopumā gada laikā saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, izdegšanas pazīmes darbā ir piedzīvojuši 44%, savukārt 42% aptaujāto šādas pazīmes piedzīvojuši nav. Vēl 14% respondentu bijis grūti pateikt, vai piedzīvojuši šādas problēmas pazīmes pēdējā gada laikā.
Salīdzinoši biežāk izdegšanas pazīmes pēdējā gada laikā darbā piedzīvojušas sievietes, gados jaunāki darbinieki no 18 līdz 24 gadiem, kā arī izglītības jomā, valsts vai pašvaldības sektorā un lielajos uzņēmumos nodarbinātie.
Izdegšanas pazīmes izjutuši arī tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un tie nodarbinātie, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo negatīvi. Reģionālā griezumā šādas problēmas pazīmes biežāk piedzīvojuši rīdzinieki.
Aptaujas dati liecina, ka retāk izdegšanas pazīmes piedzīvojuši vīrieši un darbinieki, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstoši. Retāk šādas pazīmes izjūt arī mazajos - 10 līdz 49 darbinieku - uzņēmumos nodarbinātie un arī tie, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā kopumā raksturo pozitīvi. Retāk izdegšanas pazīmes piedzīvo laucinieki.
Salīdzinot ar pirms diviem gadiem veiktu šādu pašu aptauju, secināts, ka statistiski nozīmīgas atšķirības attiecībā uz darbā piedzīvotām izdegšanas pazīmēm nav vērojamas, bet retāk šogad sniegta atbilde "grūti pateikt", atbildot uz jautājumu, vai ir gadījies piedzīvot izdegšanas pazīmes pēdējā gada laikā.
Izplatītākās izdegšanas pazīmes esot pastāvīgs fizisks vai emocionāls nogurums, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus, skaidro "Kantar". Šādas pazīmes salīdzinoši respondenti atzīmējuši visbiežāk - to klātesamību pēdējā gada laikā izjutuši divas piektdaļas respondentu.
Savukārt aptuveni trešdaļa darbinieku nespēj koncentrēties, pastāvīgi dzīvo ar trauksmes sajūtu un darba dēļ nespēj aizmigt, tostarp agresīvi reģē pat nelielu problēmu gadījumā.
Aptaujas rezultāti arī rāda, ka katrs ceturtais strādājošais stresa mazināšanai lieto alkoholu, kā arī ir saskāries ar ēšanas traucējumiem. Savukārt katrs piektais darbinieks trauksmes mazināšanai lieto bezrecepšu vai recepšu medikamentus, vai regulāri slimo, norāda "Kantar".
Vienlaikus katrs desmitais darba dēļ apmeklē kādu speciālistu - psihologu, psihoterapeitu, psihiatru vai citus.
Kā skaidro "Kantar" Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva, septiņu gadu laikā, kopš veikta šāda aptauja, iezīmējas zināmas atšķirības. Piemēram, pozitīvi viņa vērtē to, ka vevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus, nespēja koncentrēties un aizmigt darba dēļ, tostarp agresīva reakcija pat nelielu problēmu gadījumā strādājošo vidū kopumā minēta būtiski retāk nekā pirms septiņiem gadiem.
"Tomēr piesardzīgu dara fakts, ka emocionālās veselības problēmas salīdzinoši biežāk nekā iepriekš tiek risinātas ar dažādu bezrecepšu vai recepšu medikamentu lietošanu," norāda Kaņējeva.
Gandrīz puse - 46% aptaujāto - būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par profesionālās izdegšanas pazīmēm, kamēr 2018. gadā runāt gatavi bijuši tikai 42%.
Tikmēr 41% strādājošo nejustos droši runāt par šiem jautājumiem, liecina aptaujas rezultāti.
Salīdzinot ar 2018. gadā veikto aptauju, samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri nejustos droši runāt ar dara devēju par profesionālās izdegšanas pazīmēm. Ja 2018. gadā par šādām pazīmēm runāt droši nejutās 47% respondentu, tad pēc jaunākās aptaujas datiem šis rādītājs samazinājies līdz 41%.
Salīdzinoši biežāk gatavi runāt par savām izdegšanas pazīmēm darbā būtu vidējā līmeņa
vadītāji, strādājošie ar vidēji augstiem - 1001 līdz 1500 eiro - ienākumiem, kā arī cilvēki ar augstiem - 1501 eiro un vairāk ienākumiem.
Lielāku gatavību par izdegšanu runāt izrādījuši arī tie darbinieki, kuri strādā "hibrīddarba" režīmā.
Kopumā retāk par izdegšanas pazīmēm ar darba devēju būtu gatavi runāt cilvēki no 55 līdz 65 gadu vecumam, strādnieki, veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie, kā arī tie, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo kopumā negatīvi. Retāk par šo problēmu runāt gatavi arī ārpus Rīgas dzīvojošie.
"Kantar" pētījumu veica laikā no 2025. gada 9. līdz 15. septembrim, ar interneta starpniecību Latvijā aptaujājot 910 darba ņēmējus. Pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā kompānija strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
