Rīgas apgabaltiesa šonedēļ pasludināja pārtraukumu krimināllietas izskatīšanā pret Antonovu un bijušo AS "Latvijas krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti, lai sagaidītu lēmumu par Antonova izdošanu tiesāšanai un viņa iespējamo dalību procesā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Nākamās tiesas sēdes datums pagaidām nav noteikts.
Prokuratūrā aģentūru LETA informēja, ka Starptautiskās sadarbības nodaļā saņemti tiesas ierosinājumi par Eiropas apcietinājuma lēmumu izdošanu attiecībā uz Antonovu divos kriminālprocesos.
Izvērtējot tiesas ierosinājumus, tie atzīti par pamatotiem un attiecībā uz katru ierosinājumu pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums.
15. aprīlī Eiropas apcietinājuma lēmumi nosūtīti Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldei ievietošanai Šengenas informācijas sistēmā nolūkā nodrošināt Antonova apcietināšanu un izdošanu Latvijai.
Plašākus komentārus prokuratūrā nesniedza.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Antonovs tika aizturēts Francijā. Viņam Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.
Rīgas pilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā Priedīti un Antonovu atzinusi par vainīgiem, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Spriedums gan vēlāk tika pārsūdzēts, tāpēc lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kur tā iestrēgusi patlaban.
Krievijas pilsonim Antonovam pirmās instances tiesā tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.
Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.
Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā.
Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī Priedītis apsūdzēts par "Latvijas krājbankas" statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.
Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu.
Kriminālprocess tika uzsākts 2011. gadā, bet tiesai nodots 2014. gadā. Iztiesāšanas laikā notika 55 tiesas sēdes, kuru laikā tika pārbaudīti apsūdzības un aizstāvības iesniegtie pierādījumi.
Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes.
Tiesvedībā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo liecinieku nopratināšanai.
LETA jau ziņoja, ka 2011. gada nogalē "Latvijas krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Civillietā, kura saistīta ar "Latvijas krājbanku", Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušie valdes locekļi - Priedītis, Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.


