Tāds eksporta pieauguma temps, kāds bija jūlijā, turpmākajos mēnešos, visticamāk, nesaglabāsies un eksporta vērtība nākamajos mēnešos būs pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
FM atzīst, ka jaunākie ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz. Šogad jūlijā preču eksporta vērtība sasniedza 1,462 miljardus eiro, kas bija par 6,5% vairāk nekā pērnā gada jūlijā.
Kopš 2023.gada aprīļa vērojama preču eksporta stagnācija, tāpēc jaunākie dati vieš optimismu turpmākā preču eksporta attīstībā, uzskata FM.
Detalizētāka preču eksporta analīze rāda, ka preču eksporta kāpumu jūlijā noteica pērnā gada zemā bāze, kā arī reeksporta pieaugums pārtikas un minerālproduktu preču grupās, skaidro FM. Reeksporta plūsma ir samērā svārstīga un atkarīga no importa. Papildus tam pievienotā vērtība un ieņēmumi no reeksporta ir mazāki salīdzinājumā ar vietējās izcelsmes preču eksportu, un līdz ar to nav vēlama eksporta attīstība tikai uz reeksporta apjomiem.
Tāpēc FM ieskatā pozitīvi ir tas, ka būtisks eksporta pieaugums bija fiksēts arī koksnei un koka izstrādājumiem, kā arī metālu un to izstrādājumu preču grupām, kas ir vienas no lielākajām preču eksporta grupām un svarīgas apakšnozares Latvijas rūpniecībā.
Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš 2022.gada maija samazinās ražošanas apmēri, secina FM. Turklāt apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šogad samazinās pat straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai, kas atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm.
Ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš, informē FM. Aktuālākie Eiropas Savienības (ES) ekonomikas noskaņojuma rādītāji neliecina par mājsaimniecību un uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, kas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti. Ekonomikas noskaņojums ir pesimistisks galvenajos preču noieta tirgos - Igaunijā, Vācijā, Polijā un Somijā.
Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu ES pēc nozarēm, FM secina, ka situācija pakalpojumu nozarē un mazumtirdzniecībā ir nedaudz labāka. Savukārt noskaņojums rūpniecībā un būvniecībā, kas ir svarīgākās tieši Latvijas eksportētājiem, ES paliek pesimistisks. Latvijas rūpnieku novērtējums par jauniem pasūtījumiem šā gada trešajam ceturksnim būtiski pasliktinājies, kas arī negatīvi atspoguļo vājo ārējo pieprasījumu.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, FM secina, ka šā gada jūlijā lielāko pozitīvo devumu kopējā preču eksporta pieaugumā noteica pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta pieaugums par 15,2%, tādējādi nodrošinot 3,1 procentpunktu devumu jeb pusi no kopējā preču eksporta kāpuma. Nozīmīgāko ieguldījumu eksporta pieaugumā šajā preču grupā noteica alkoholisko dzērienu, eļļas augu sēklu, kā arī pārtikas rūpniecības atlieku eksporta pieaugums, ko lielā mērā nodrošināja reeksports. Palielinājies arī graudaugu eksports, bet mazākā apmērā nekā augstāk minētās preces.
FM atzīmē, ka graudaugu eksportam ir svarīga loma kopējā preču eksportā, jo tikai šī preču grupa vien pērn veidoja gandrīz 4% no kopējā preču eksporta. Šā gada septiņos mēnešos graudaugu eksporta vērtība bija par 21,3% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ja graudaugu raža un to kvalitāte šogad būs augsta, tas varētu veicināt arī preču eksportu, it īpaši rudens mēnešos, kad tradicionāli tiek novēroti gada lielākie graudaugu eksporta apjomi.
Jau vēstīts, ka Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 10,695 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4% jeb 442,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,561 miljardu eiro, kas ir kritums par 7,9% jeb 1,076 miljardiem eiro.
