Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".
Sīkākas ziņas par jaunajām sankcijām tiks sniegtas vēlāk šajā nedēļā, kad pakete, par kuru vienojušies dalībvalstu vēstnieki, tiks oficiāli apstiprināta rakstiskās procedūras ceļā.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24.septembrī Eiropas Savienība pret Maskavu vērsusi jau desmit sankciju kārtas. Sankcijām tikuši pakļauti uzņēmumi un bankas, kā arī pat atsevišķas nozares, tostarp Krievijas enerģētikas sektors. Arī vairāk nekā 1000 fizisko personu pakļauti īpašumu iesaldēšanai un ieceļošanas ierobežojumiem.
Pielikti lieli pūliņi, lai novērstu spraugas tirdzniecībā, neļaujot diktatora Vladimira Putina režīmam iegūt preces, kas nepieciešamas kara turpināšanai.
Tomēr, izņemot iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu, kas piegādā krieviem lidrobotus, šī ir pirmā reize, kad nolemts vērsties pret tirgotājiem trešajās valstīs.