Mājas virtuve
RU Trešdiena, 22. Oktobris Rīt: Irida, Irisa

Siliņa cer, ka Krievijas iesaldētos aktīvus jau šogad varēs izmantot kā garantu Ukrainas atbalstam

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) cer, ka Krievijas iesaldētos aktīvus jau šogad varētu izmantot kā garantu Ukrainas atbalstam, izriet no premjeres sacītā trešdien preses konferencē Rīgas pilī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Ministru prezidente trešdien dosies uz Eiropadomi, kur viens no jautājumiem būs par Krievijas aktīviem, kas iesaldēti Eiropā. Viņa klāstīja, ka sarunas par aktīvu izmantošanu sākās jau neformālās Eiropadomes laikā, kur īpaši daudz neskaidrību bijis Beļģijai, jo patlaban iesaldētie Krievijas aktīvi atrodas Beļģijā bāzētajā finanšu iestādē "Euroclear".

Premjere pauda cerību, ka šogad Eiropas līmenī varētu pieņemt lēmumu par iespēju izmantot šos līdzekļus kā garantu, lai Ukraina saņemtu finansiālu atbalstu. Tāpat Eiropadomē paredzēts turpināt diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sākotnējām aprisēm.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka viņa un Ministru prezidentes pozīcijas jautājumos par atbalstu Ukrainai un Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskāciju sakrīt. Viņš atgādināja, ka Latvija jau sen iestājas par to, lai Eiropas Savienība nodotu Krievijas konfiscētos aktīvus Ukrainai, un Latvija šo nostāju uztur gan divpusējās, gan daudzpusējās sarunās.

Jau ziņots, ka saskaņā ar ziņu aģentūras "Bloomberg" vēstīto Eiropas valstis kopā ar Ukrainu izstrādā 12 punktu plānu Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai, kas paredzētu konfliktu apturēt pie pašreizējām frontes līnijām.

"Bloomberg" rīcībā esošā informācija liecina, ka plāna īstenošanu uzraudzītu miera komisija ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā. Paredzēts, ka pēc pamiera panākšanas Maskava un Kijiva apmainīsies ar karagūstekņiem, bet Ukrainas bērni tiks atgriezti dzimtenē.

Saskaņā ar ieceri Ukraina saņemtu drošības garantijas, finansējumu atjaunošanai un iespēju paātrināti pievienoties ES. Krievijai noteiktās sankcijas tiktu pakāpeniski atceltas, bet aptuveni 300 miljardi ASV dolāru iesaldēto Centrālās bankas aktīvu tiktu atdoti tikai tad, ja Maskava piekristu piedalīties Ukrainas pēckara atjaunošanā.

Visas sankcijas tiktu nekavējoties atjaunotas, ja Krievija atjaunotu karadarbību. Pēc pamiera panākšanas Maskava un Kijiva sāktu sarunas par teritoriju statusu. "Bloomberg" norāda, ka plāna detaļas vēl tiek izstrādātas un jebkuram priekšlikumam būs nepieciešams Vašingtonas akcepts.

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Ceturtdien Latvijā palaikam līs

22/1
Lasīt

„Šušnirks un spoku muiža”

22/1
Lasīt

Pusaudzis ar vecāku automašīnu bēdzis no policijas ar 235 km/h lielu ātrumu

22/1
Lasīt