Pasaulē
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe Latvijas IKP 2023.gada ceturtajā ceturksnī sasparojās izrāvienam - izaugsme 0,8% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni veidojusies gada nogalē, kamēr pagājušais gads kopumā rezultējies pie nulles atzīmes. Vienlaikus ekonomiste norāda, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ekonomikas vēl ceturtajā ceturksnī "rāpojušas kā vēži atpakaļgaitā", un Latvijas sniegums nav nemaz peļams.
Puķe norāda, ka inflācija ir beigusies un privātais patēriņš varētu atkal pieņemties spēkā. Arī investīciju projekti tiek turpināti un sākti, ko stiprina iepriekšējo gadu labās peļņas, un drošāku nākotni zīmē kredītu procentu likmju pieauguma apstāšanās un gaidāmais samazinājums jau šogad. Būvniecību veicina arī "Rail Baltica" projekts, un iekšzemes pieprasījums sāk atdzīvoties.
Tomēr Puķe uzsver, ka ar iekšzemes pieprasījuma spēcināšanos vien nepietiks, šobrīd galvenais bremzējošais faktors ir tieši citu valstu lēnīgums, kas neļauj pilnā mērā realizēt mūsu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju eksporta potenciālu - reālais preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2023.gadā kopumā saruka par 5,8%, kas ir lielākais kritums starp IKP izlietojuma sastāvdaļām un nosaka arī prāvāko negatīvo devumu IKP pārmaiņās gadā kopumā. Kamēr eksports nesāks atgūties, tikmēr arī iekšzemes pieprasījumam nebūs jaudas atgūties.
Puķe atzīst, ka ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas augsti un daudzviet Eiropā tiek ziņots par piegāžu ķēžu traucējumiem caur Suecas kanālu, kas kavē ražošanu un pasūtījumu izpildi. Turklāt kāda daļa no ekonomikas gliemeža tempa šobrīd ir attiecināma arī uz ekonomikas pārstrukturēšanos uz ilgtspējīgāku un ētiski pieņemamāku taku - mazinās Krievijas un Baltkrievijas pēdu nospiedumi tūrismā, tirdzniecībā, transporta pakalpojumos un citās nozarēs.
"Tas nevar neietekmēt ekonomiku, ar to ir jārēķinās un jādomā, kā vīt sadarbības tīklus citos virzienos," saka Puķe.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka par spīti augstajai nenoteiktībai, Latvijas ekonomikas perspektīvas uzlabojas. Precizētie dati 2023.gadā iezīmē mazāku IKP kritumu un gada nogalē sākotnējas atgūšanās pazīmes, kas gada otrajā pusē nostiprināsies. Ekonomists skaidro, ka to veicinās mājsaimniecību patēriņš un valdības investīcijas. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi palēnināsies, inflācijas krituma dēļ saglabāsies spēcīgs reālo algu pieaugums.
Mazumtirdzniecība pēc decembra pieauguma par 1,1% janvārī saruka par 2%. Gašpuitis skaidro, ka kritums bija gaidāms, jo būtiska ietekme izpaudās no ievērojama enerģijas rēķinu pieauguma. Visticamāk, ka arī februārī un martā patēriņš būs neizteiksmīgs, taču otrajā ceturksnī patēriņa pieaugums paplašināsies un nostiprināsies.
Gašpuitis uzskata, ka šogad, visticamāk, būs labvēlīgāki laikapstākļi lauksaimniecības nozares izaugsmei. Ekonomists norāda, ka kritisks faktors Latvijas izaugsmei būs spējai iepludināt ekonomikā apjomīgās Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, kam jāstiprina privātā sektora kapitāla izdevumi un patēriņš. Šī ir viena no būtiskākajām izaugsmes iespējām tuvāko gadu laikā.
Tuvākos ceturkšņus vājš globālais pieprasījums bremzēs eksporta atgūšanos, akcentē Gašpuitis. Labākas izaugsmes izredzes vērtējamas pakalpojumu eksportam. Preču eksportā izaugsme atgūsies pakāpeniskāk un dati apliecina virzību uz pozitīvo pusi apstrādes rūpniecībā, gan eksportā. Pozitīvs impulss ekonomikai, jo īpaši eksportam, sagaidāms līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļiem sākt procentu likmju samazināšanu, kas varētu notikt jūnijā.
Darba tirgus nosacījumi īstermiņā nedaudz pasliktināsies, prognozē Gašpuitis. Ekonomists norāda, ka enerģijas cenas un ģeopolitiskā nestabilitāte ir galvenie riski Latvijas ekonomikai. Tiešu un netiešu negatīvu ietekmi uz Baltijas ekonomikām turpinās veidot Krievijas karš Ukrainā. Ģeopolitiskā nenoteiktība un saspīlētība būs dominējošs ietvars Latvijas ekonomikas attīstībai, kas nozīmē mainīgus un izaicinošus izaugsmes apstākļus.
Gašpuitis informē, ka Latvijas IKP prognoze šim gadam ir pieaugums par 2%. 2024.gads veidos labākas izaugsmes nosacījumus 2025.gada, kad izaugsme paātrināsies līdz 2,7%.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka sākotnēji plānotās nelielās izaugsmes vietā Latvija pērn nonāca pie neliela IKP samazinājuma par 0,3%, bet tas ir galvenokārt pagātnes datu pārrēķināšanas "nopelns". Taču pērnā gada dati iezīmē arī cerību - otrajā pusgadā ekonomiskā aktivitāte auga gan ceturkšņu griezumā, gan attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Strautiņš skaidro, ka aizvadītajā gadā ekonomika bija izteikti atkarīga no investīciju kāpuma, kuru lielā mērā finansēja valsts un ES fondi - ieguldījumi pamatlīdzekļos auga par 7,1%. Rūpniecību un dabas resursu nozares gremdēja eksporta tirgi un laika apstākļi, reālā eksporta sniegums (kritums par 5,9%) bija sliktākais kopš 2009.gada. Savukārt patērētājus nomāca joprojām augstie enerģijas un pārtikas izdevumi.
Šogad Strautiņa ieskatā ekonomika būs sabalansētāka, lai arī joprojām stipri atkarīga no iekšējā tirgus. Lielākā pozitīvā ietekme būs privātā patēriņa pārejai no krituma par 1,2% pērn līdz orientējoši 3% kāpumam gadā kopumā. Eksportā gaidāms ceļš augšup no ceturkšņa uz ceturksni, bet ekonomistam vēl nav gluži skaidrs, vai ar to pietiks, lai nonāktu pie plusa zīmes gadā kopumā. Gaidāma investīciju kāpuma turpināšanās pērnajam gadam līdzīgā tempā, un joprojām pozitīvs faktors būt arī valdības patēriņš.
Tātad nākotnes skats kopumā ir mēreni optimistisks, un IKP šogad varētu augt par 1,5-2%, prognozē Strautiņš. Viņš gan norāda, ka ar to vēl nepietiek noturīgai dzīves līmeņa tuvināšanai Eiropas vidējam līmenim, bet var cerēt uz attīstības paātrināšanos 2025.gadā.
"Šogad joprojām traucēs diezgan vājie eksporta tirgi, kā arī pastiprināsies globālās nedrošības ietekme. Situācija galvenajās partnervalstīs visdrīzāk pakāpeniski uzlabosies, tā paredz arī starptautisko finanšu institūciju prognozes. Sekmes ļoti lielā mērā noteiks spēja pārvaldīt drošības riskus. Nebeidzamās runas par kara riskiem apgrūtina investīciju piesaisti, taču šiem riskiem var būt arī pozitīva ietekme. Palielināti ieguldījumi aizsardzībā ir ekonomiku stimulējoši. Tāpat pastiprināti tēriņi drošībai var eirozonai palīdzēt izkāpt no tās ieilgušās ekonomiskās letarģijas," pauž Strautiņš.
Šajā situācijā Latvijas ekonomikai būs vajadzīgs stiprs fiskālās politikas atbalsts, uzsver ekonomists. Apvienojoties reālā IKP samazinājumam un cenu līmeņa stabilizācijai aizvadītā gada laikā (cenu līmenis decembrī bija tikai par 0,1% augstāks nekā janvārī), IKP lielums faktiskajās cenās (40,3 miljardi eiro) ir tālu atpalicis no valsts budžeta plānotāju aprēķinātā, 2024.gada budžetu veidojot. Arī šogad ekonomika naudas izteiksmē visdrīzāk augs lēnāk par plānoto.
Tāpēc Strautiņa ieskatā pastāv negaidīti liela budžeta deficīta risks šogad, taču to vajag uztvert ļoti mierīgi. Mūsu partneri eirozonā ar izpratni izvērtēs mūsu situāciju un ieguldījumu Eiropas kopīgās drošības stiprināšanā. Ekonomists uzsver, ka mērena parāda/IKP koeficienta pasliktināšanās šobrīd nav lielākā problēma, par ko uztraukties. "Normālos" apstākļos fiskālais stimuls nebūtu laba ideja situācijā, kad bezdarba līmenis jau ir diezgan zems. Šobrīd ir svarīgi nodrošināt, lai no ekonomikas puses nāk labas ziņas, tā ir ļoti svarīga jau notiekošā psiholoģiskā kara fronte.
Ekonomistam ir bažas arī par to, kā saasinātā drošības risku uztvere ietekmēs Latvijas uzņēmējus un patērētājus. Jaunākie ekonomiskā noskaņojuma dati par februāri, ko publicēja 28.februārī, rāda diezgan labvēlīgu ainu. Kopējais noskaņojuma indekss ir "saulainākais" kopš 2022.gada februāra. Rūpniecības indekss ir vislabvēlīgākais kopš 2022.gada augusta. Savukārt patērētāju noskaņojums ir augstākajā punktā kopš 2021.gada decembra, tikpat ilgu laiku Latvijas iedzīvotāji nav bijuši optimistiskāki par savām personiskajām finansēm.
Strautiņš norāda, ka tas acīmredzami saistīts ar cenu līmeņa stabilizāciju, inflācijas gaidas ir vismērenākās kopš 2020.gada novembra - brīža, kad Latvijā bija deflācija. Tas pastiprina cerību, ka deflācija atkārtosies, kā pretreakcija uz pārmērīgiem cenu kāpumiem 2021.-2022.gadā.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka Latvijas ekonomika šobrīd neaug un nekrīt, un aizvadītais gads ekonomikā ir noslēdzies ar nelielu recesiju. Ekonomikas kritums pērn, protams, nav patīkams, tomēr par nozīmīgu to nevar nosaukt, un kopumā 2023.gads Latvijas ekonomikā ir bijis labāks kā prognozēts gada sākumā, uzskata Āboliņš.
Tāpat ekonomists norāda, ka vairāki no lielākajiem riskiem ekonomikā ir atrisinājušies - inflācija šobrīd ir zem 2%, procentu likmes vairs neaug un energoresursu cenas Eiropā ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Tādēļ skats uz šo gadu Latvijas ekonomikā ir piesardzīgi optimistisks, un, pēc Āboliņa prognozēm, Latvijas IKP varētu pieaugt par 2%.
Neraugoties uz nelielo ekonomikas kritumu, nozaru sniegumi pērn bija ļoti atšķirīgi, norāda Āboliņš. Visgrūtāk 2023.gadā Latvijas ekonomikā klājās ražošanas un transporta nozarēm, galvenokārt vājā ārējā pieprasījuma un pasaules rūpniecības cikliskās lejupslīdes dēļ. Tā rezultātā 2023.gada ceturtajā ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1,9% salīdzinājumā ar 2023.gada nogali, savukārt transporta nozarē izlaide saruka par 10%.
Tāpat pērn no nelabvēlīgajiem laikapstākļiem un cenu krituma cieta arī lauksaimniecība, kuras izlaide ceturtajā ceturksnī saruka par 8,8%, savukārt mazumtirdzniecībā lielākais izaicinājums bija iedzīvotāju pirktspējas kritums, ko izraisīja augstā inflācija un procentu likmju pieaugums, attiecīgi tirdzniecības izlaide pērnā gada pēdējā ceturksnī saruka par 3,9%. Tikmēr pakalpojumu nozares pērn pārsvarā bija plusos un kompensēja kritumus preču nozarēs.
Lai arī izaugsme arī eirozonā šobrīd ir vāja, tomēr apsteidzošie rādītāji Āboliņam liek domāt, ka situācija eirozonas ekonomikā ir sākusi stabilizēties, un Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas liecina, ka krājumu līmenis rūpniecībā ir sācis samazināties. Augstais preču krājuma līmenis rūpniecībā un vājais pieprasījums tirdzniecībā pērn bija galvenais iemesls, kādēļ rūpniecībā un transporta nozarē bija vērojams salīdzinoši liels kritums ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā.
Tādēļ krājumu samazināšana ir labs signāls, kas ļauj cerēt uz pozitīvu izaugsmi rūpniecībā un transporta nozarē šogad, uzsver Āboliņš. Vienlaikus Latvijā turpina strauji augt darba algas, kas kopā ar zemo inflāciju šogad nodrošinās jūtamu pirktspējas pieaugumu, un tā ir laba ziņa mazumtirdzniecībai. Visbeidzot, pozitīvu pienesumu izaugsmē ekonomists sagaida arī no lauksaimniecības nozares, kur pērnais gads bija salīdzinoši vājš gan cenu, gan ražas ziņā.
Vienlaikus, neraugoties, uz pozitīvām izaugsmes prognozēm, ekonomikā joprojām ir ļoti liela nenoteiktība un bez inflācijas ir arī citi riski, atgādina Āboliņš. Ģeopolitiskā situācija šobrīd, šķiet, ir nozīmīgākais drauds Latvijas ekonomikai, kas, dēļ bažām par iespējamo Krievijas agresiju, var sākt negatīvi ietekmēt investīcijas. Savukārt iekšēji Latvijā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās kopā ar ļoti straujo algu kāpumu un vājo produktivitātes pieaugumu rada arvien lielākus riskus konkurētspējai, kā arī potenciālu tālākam cenu kāpumam.
Bažas par noturīgāku inflāciju ir ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā. Līdz ar to kopš gada sākuma finanšu tirgi ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, pirmais procentu likmju samazinājums tagad netiek gaidīts ātrāk par jūniju un līdz gada beigām EURIBOR varētu noslīdēt tikai līdz 3% iepriekš gaidīto 2,5% vietā, vērš uzmanību Āboliņš.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu. 2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.
Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.
