Pasaulē
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe aģentūrai LETA norāda, ka IKP dati otrajā ceturksnī uzrāda pieticīgu tautsaimniecības izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tas izklausās pēc "ekonomikas izrāviena" salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturkšņu rādītājiem, tomēr sajūsmu arī neizraisa. Dažādi dati, tostarp kopējo nodokļu ieņēmumu apmērs, liek domāt, ka ekonomikas izaugsmes temps pērn un šogad varētu būt nenovērtēts un, iespējams, statistiķi to labos.
Puķe skaidro, ka kopumā IKP pieaugums uzrāda mērenību, bet IKP izlietojuma sastāvdaļas katra atsevišķi demonstrē ļoti atšķirīgu situāciju.
Privātais patēriņš jau kādu laiku ir apātiskā stāvoklī, norāda Puķe. Neraugoties uz pieaugušiem iedzīvotāju ienākumiem, reālie izdevumi nepalielinās, bet palielinās uzkrājumus. Ekonomiste gan piebilst, ka maksājumu karšu dati, tirdzniecības un noskaņojuma pārmaiņas vedina domāt, ka patēriņš aug straujāk, nekā uzrāda IKP dati.
Puķe norāda, ka eksporta attīstību ietekmējis vājais ārējais pieprasījums. Tomēr ārējās vides faktori pakāpeniski sāk uzlaboties, arī ASV prezidenta Donalda Trampa provocētā tarifu jezga iegūst skaidrākas aprises, mazinot nenoteiktību. Tāpēc pastāvot cerība, ka situācija uzlabosies un būs jāfokusējas uz konkurētspējas problēmām.
Savukārt valdības patēriņam raksturīga pārmērīga grandiozitāte, vērtē Puķe. Kā norāda ekonomiste, tas ir labojams, tomēr ne vienkārši, jo ieradumiem liels spēks. Tāpēc bez strukturālām reformām būšot grūti iztikt. Valdības izdevumu samazināšana ir solis pareizajā virzienā, taču līdzšinējie centieni tikai daļēji atspoguļo izdevumu efektivizāciju.
Puķe norāda, ka šis gads sākās ar strauju investīciju kāpumu, kam lielu devumu sniedza valdības investīcijas - Eiropas Savienības (ES) fondu finansētie projekti, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posmi un citi kapitāliegudījumi. Būvniecības aktivitāte jau iepriekš liecināja, ka investīcijas varētu saglabāties augstā līmenī arī otrajā ceturksnī - ēku būvniecība un specializētie darbi nedaudz pārsniedz pirmā ceturkšņa veikumu, bet inženierbūvniecībā (ceļu un dzelzceļu, kā arī pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā) ir gandrīz sasniegts visu laiku apjoma rekords, kas tika reģistrēts "trekno gadu" pilnbriedā 2008.gada otrajā ceturksnī.
Kopumā būvniecībai līdz rekordiem ir tālu, tomēr, ņemot vērā apjomīgos valdības investīciju plānus, atgriešanās pie pārkaršanas būvniecības nozarē nav neiespējama, norāda Puķe.
"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka ekonomika atgūstas, lai arī lēnāk, kā varētu vēlēties.
Pretēji iepriekšējām prognozēm un iespējamā potenciāla privātā patēriņa aktivizēšanās buksē, norāda ekonomists. Otrajā ceturksnī tas ir sarucis par 0,3%. Lai arī reālo algu kāpums saglabājas spēcīgs, piezemētais noskaņojums un inflācija turpina ierobežot vēlmi tērēt un liek pārskatīt paradumus.
"Domājams, ka savu artavu patēriņā ir atstājuši arī samērā vēsie laikapstākļi. Taču nostiprinoties izaugsmei, patēriņš atgūsies, par ko liecina mazumtirdzniecības izaugsme jūlijā," pauž ekonomists, piebilstot, ka par to indikatīvi norāda noteiktu segmentu izaugsme, piemēram nekustamais īpašums vai jaunu auto iegāde.
Tikmēr savu devumu izaugsmē sniegušas investīcijas, kas balstās gan ES fondu ieplūdē, gan augošos kreditēšanas apjomos un lielā mērā atspoguļojas būvniecības kāpumā. Arī šeit ir pamats tuvāko divu gadu laikā sagaidīt tālāku pozitīvu virzību, prognozē Gašpuitis. Pieaudzis arī eksports, kura mērenā atgūšanās rit atbilstoši gaidām.
Kā norāda Gašpuitis, starp nozarēm lielu pārsteigumu nav - lejupvērstais tranzīta vektors vēl pārskatāmā nākotnē turpināsies, laikapstākļi būs iedragājuši arī lauksaimniecības veikumu. Aktivizējoties patēriņam, pozitīvāks skats būšot komercpakalpojumu nozarē.
Ekonomists pauž, ka gada sākums bijis vājāks nekā gaidīts ne tikai Latvijas ekonomikā, kur lielāko vilšanos ir sagādājusi tieši patēriņa izaugsmes trūkums. Tam ir jāaktivizējas un pretēji vasaras prognožu ciklam, kas tika koriģēts uz leju, jaunākie vērtējumi par šo gadu ir mazliet uzlabojušies, kas varētu atsaukties arī uz Latviju.
"Līdz ar to, lai arī nenoteiktība un piezemēts noskaņojums ir nosacījumi, kas diktēs apstākļus ekonomikā, mērena izaugsmes nostiprināšanās turpināsies. Līdz ar to nav izslēgts, ka pašreizējo prognozi šim gadam - 1,3%, drīzāk var nākties koriģēt uz augšu, nekā uz leju," norāda Gašpuitis.
"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA uzsver, ka Latvijas ekonomikā joprojām galvenais sildītājs ir investīcijas. Turpinās un pastiprinās ES fondu plūsmas pieauguma ietekme un strauji aug investīcijas rūpniecībā, kur galvenie naudas avoti ir citi, arī banku aizdevumi. IKP dinamiku tieši ietekmē bruto kapitāla veidošana - gan ilglaicīgās investīcijas, gan krājumu veidošana, un te arī parādās tā sauktā neizskaidrojamā daļa.
Ekonomists pauž, ka kopējās investīcijas gada laikā pieaugušas par 22,3%, kas ir fantastiski daudz. IKP dati tiek veidoti uz pievienotās vērtības aprēķinu pamata, un, ja izlietojumā nevar "atrast" to, kas ir radīts nozarēs, tas nonāk šajā sadaļā, jo ražošanas un izlietojuma kopsummām jāsakrīt. Kā norāda Strautiņš, var pieļaut, ka te ir nonākusi daļa no patēriņa, kas spītīgi "atsakās" nozīmīgi, vairāk par procenta daļām, augt jau trešo gadu pēc kārtas, kaut reālo algu kāpums ir ļoti straujš. Iespējams, ka patēriņu tiešām esot arvien grūtāk saskatīt laikā, kad aug naudas tērēšana internetā un ārzemēs.
Arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas nemēdz slēpties, ir auguši strauji - par 8,6%, norāda Strautiņš. Celtniecības dati vēsta, ka ļoti strauji aug ieguldījumi infrastruktūrā, savukārt nozaru investīciju dati rāda, ka ražotspēju stiprina rūpniecība, jo īpaši kokapstrāde, pirmkārt, segmentos, kur potenciālu tik ļoti neierobežo resursu pieejamība, kā saplākšņa ražošana, tuvojas arī skaidu plātņu bums.
Strautiņš pauž, ka investīciju viļņa iedarbība ir redzama eksporta datos (+2,3%), un tas ir labākais rādītājs kopš 2022.gada beigām, stiprāki jūtas gan preču, gan pakalpojumu eksportētāji. Imports audzis ievērojami straujāk (+7,1%), kas esot likumsakarīgi brīdī, kad tik strauji aug investīcijas.
Kā skaidro ekonomists, ja galveno nozaru datos turpināsies līdzšinējās tendences, nevienā no nozīmīgajām nozarēm, izņemot lauksaimniecību un mežsaimniecību, otrajā pusgadā nevajadzētu būt kritumam, bet vairākās nozarēs varētu būt ievērojami plusi. Tāpēc otrajā pusgadā IKP pieaugums gada griezumā visdrīzāk paātrināsies, pārsniedzot 2%.
"Ir arī nozīmīgi riski, pirmkārt, tirdzniecības tarifu ietekme uz preču eksportu. Taču ASV ir paaugstinājusi tarifus lielākajai daļai partneru, bet ar pašu ražoto var aizstāt tikai ap vienu desmitdaļu importa. Līdz ar to faktiskā ietekme varētu būt mazāka par virsrakstos valdošo drāmu," pauž Strautiņš.
Viņš norāda, ka rūpniecības noskaņojuma dati rāda diezgan lielu mieru par notiekošo.
Hipotekārās kreditēšanas kāpums, mājokļu tirgu aktivizēšanās un jauno projektu ziņu plūsma signalizējot, ka agri vai vēlu jānotiek arī ēku celtniecības kāpumam. Šo iespaidu pastiprinot arī rūpniecības un noliktavu ēku būvatļauju izsniegšanas lēciens pirmajā pusgadā. Strautiņš pauž cerību, ka ekonomikas lielo skaitļu pārvaldnieki beidzot gūs sekmes zudušā patēriņa meklējumos.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norāda, ka datos par IKP otrajā ceturksnī katrs var ieraudzīt to, ko tur vēlas redzēt.
Viņa norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, reālais IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir pieaudzis par 0,4%, kas ir labāks rezultāts nekā pēdējos ceturkšņos vērots, tomēr joprojām ir samērā lēns kāpums. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni kāpums bija par 0,6%, ja ņem sezonāli un kalendāri izlīdzināto laika rindu, bet teju trīs reizes straujāks - par 1,7% -, ja izvēlas skatīties uz neizlīdzinātiem datiem.
Ekonomiste skaidro, ka mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī bija mazāks nekā pērn, un tam nav izdevies augt arī salīdzinājumā ar gada sākumu. Kopējo patēriņu velk uz leju pārtikas patēriņš, ko, visticamāk, ierobežo spēcīgais pārtikas cenu kāpums. Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu, neskatoties uz to, ka pirktspēja vidējam strādājošajam ir atguvusies, algas aug straujāk, nekā inflācija un darba tirgus ir spēcīgs. Arī noguldījumi bankās aug, liecinot par lielāku iedzīvotāju rocību. "Swedbank" prognozē, ka mājsaimniecību tēriņi tuvākos ceturkšņos tomēr sāks augt straujāk, un pozitīvs signāls šajā ziņā ir jūlija dati par samērā strauju kāpumu mazumtirdzniecībā.
Zorgenfreija atzīmē, ka investīcijas otrajā ceturksnī augušas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, bet iezīmējies kritums, salīdzinot ar pirmo ceturksni. Investīcijas šogad kopumā būs ekonomikas balsts, kur lielā mērā jāpateicas ES fondu, "Rail Baltica" un citām valsts sektora investīcijām.
Augušas arī investīcijas mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos. Investīcijām viennozīmīgi palīdz arī straujais kāpums uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā. Novērotā mājokļu tirgus aktivitāte ļauj arī cerēt, ka aktivizēsies dzīvojamo māju būvniecība. Izsniegto dzīvojamo māju būvatļauju skaits ir svārstīgs, bet pēdējā laikā tam ir tendence palielināties, arī tuvāko gadu publiskā sektora investīciju plāni ir lieli, tāpēc investīcijās un būvniecības nozarē nākotnes skats ir visai saulains, min ekonomiste.
Zorgenfreija arī norāda, ka eksportā otrajā ceturksnī kāpums bija vien salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Savukārt salīdzinājumā ar pirmo ceturksni eksports, gluži tāpat kā privātais patēriņš un investīcijas, bijis vājš. Uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība šobrīd aug ļoti spēcīgi, un pat ziņo par arvien pozitīvāku pasūtījumu novērtējumu.
Ekonomiste uzsver, ka nākotnes skatu eksportā, protams, nomāc tarifi. Vasarā panākta vienošanās par 15% augstiem tarifiem ES preču eksportam uz ASV. Tomēr šis tarifu līmenis ir augsts, un diemžēl nevar teikt, ka neskaidrība būtu nozīmīgi mazinājusies. Piemēram, ASV prezidents šonedēļ piedraudējis ar jauniem tarifiem ekonomikām, kas uzliek digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodokļus vai ierobežojumus, un ES teorētiski varētu būt šādu ekonomiku skaitā.
"Kas tad galu galā Latvijas ekonomikā ir audzis, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni? Tie ir krājumi, kas ir "melnā kaste", un valdības patēriņš, uz kuru nevar ilgstoši balstīt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc arī katram ir brīva izvēle - priecāties par salīdzinoši strauju kāpumu IKP, vai joprojām redzēt šajos datos stagnācijas iezīmes," norāda Zorgenfreija.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.
