Pasaulē
Mūzikas industrijas pārstāvji uzsver, ka Latvijā radīta mūzika, dziesmas latviešu valodā un vietējie mākslinieki radio ēterā ir minoritāte. Dominē mūzika no Krievijas, ASV un citās valstīs radīts repertuārs.
"Šī situācija nav brīva tirgus rezultāts - tā ir strukturāla nelīdzsvarotība, kas kaitē gan Latvijas ekonomikai, gan kultūrvidei, gan valsts drošībai," atzīmē nozares pārstāvji.
Vēstulē uzsvērts, ka radio ēters ir ierobežots valsts resurss, kura lietošanas tiesības valsts piešķir ar licenci.
Regulējumam, kas nosaka minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru komercradio ēterā, pastāv skaidrs tiesisks pamats, norāda nozare spārstāvji. Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību dalībvalstīm ir tiesības piemērot kultūras izņēmuma principu, kas ļauj samērot iekšējā tirgus pamatbrīvības ar sabiedrības interesēm - nepieciešamību saglabāt un veicināt kultūras daudzveidību un nacionālās īpatnības.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) dati par 2024. gadu parāda, ka no 42 analizētajām komercradio stacijām absolūtajā vairākumā Latvijā radītas mūzikas īpatsvars nepārsniedz 15%, bet vidējais rādītājs visā sektorā ir tikai 19%.
Vēstulē skaidrots, ka katru reizi, kad komercradio atskaņo ārvalstu autora dziesmu, atlīdzību saņem ārvalstu autori, izpildītāji un ierakstu kompānijas. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras (AKKA/LAA) dati no 2022. līdz 2024. gada liecina, ka Latvijas mūzikas radītāji saņem mazāk nekā ceturtdaļu no kopējās autortiesību atlīdzības komercradio sektorā.
Mūzikas nozares pārstāvji vērš uzmanību, ka LaIPA blakustiesību ieņēmumi par mūzikas ierakstu atskaņošanu publiskā izpildījumā, radio un televīzijā palielinās - no 105 367 eiro 2003. gadā līdz 4,02 miljoniem eiro 2025. gadā. Vēstulē secināts, ka nozare ir dzīvotspējīga un augoša, taču bez pietiekamas radio ētera klātbūtnes šis potenciāls netiek pilnībā realizēts.
Vēstules autoru ieskatā kvotu neesamība Latvijā vājina Latvijas autoru, izpildītāju un producentu konkurētspēju pret ārvalstu mūzikas industriju un lielajiem starptautiskajiem izdevējiem. Viņi norāda, ka daudzās valstīs vietējā satura regulējums nodrošina, ka būtiska daļa līdzekļu paliek vietējā ekosistēmā - jaunradei, mārketingam, auditorijas attīstībai un eksportam.
"Latvijā šāda mehānisma nav, un vietējie radītāji konkurē ar industrijām, kuru attīstību jau sistemātiski atbalsta attiecīgo valstu kultūrpolitika," pauž nozares pārstāvji.
Vēstulē uzsvērts, ka Latvijā, kur daļa sabiedrības dzīvo daudzvalodīgā mediju vidē, latviešu valodas un Latvijā radītas kultūras klātbūtne ēterā ir stratēģiski svarīga. Pēc nozares pārstāvju domām situācija, kurā dominē ārvalstu saturs, nav tikai kultūrpolitisks jautājums, bet gan informācijas drošības dimensija.
Vēstuli parakstījušas "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports", LaIPA, AKKA/LAA un Pašnodarbināto mūziķu biedrība, kā arī Latvijas mūziķi, komponisti, tekstu autori un producenti.
