Pasaulē
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka apstrādes rūpniecības novembra dati ir pārsteidzoši labi. Pieaugums pret iepriekšējo mēnesi par 2,2% ir tālu virs vidējā, turklāt no pēdējiem septiņiem mēnešiem pieci bijuši ar plusa zīmi pret iepriekšējo periodu.
Ražošana novembrī bija augstākajā līmenī kopš 2022.gada decembra, tomēr ikmēneša datu "šurpu turpu" svārstību troksnī tas neko pārliecinoši nepierāda, norāda Strautiņš. Taču rūpniecības nākotnei par labu pamazām mainās pasaules globālās norises, pirmkārt, situācija finanšu tirgos. Šķiet, ka rūpniecības lielais pēcpandēmijas vājuma brīdis tuvojas beigām, uzskata ekonomists.
Kokapstrādē novembris bija pirmais aizvadītā gada mēnesis ar pozitīvu dinamiku gada griezumā, pieaugot par 1,3%, un Strautiņš domā, ka tāds tas gandrīz noteikti arī paliks. Arī 2024.gada sākums nav daudzsološs - AS "Latvijas valsts meži" vēsta, ka tas nozarei būs "ļoti grūts". Tomēr Strautiņš uzskata, ka pastiprinās cerības uz ļoti pakāpeniskiem uzlabojumiem šī gada laikā.
Pārtikas nozare turpina stabili attīstīties, augot par 6,1% pret nu jau aizpērno novembri. Strautiņš domā, ka 2024.gads būs vēl viens visnotaļ daudzsološs gads, kaut droši vien ar lēnāku pieaugumu nekā aizvadītais.
Patērētāju pirktspēja uzlabosies - algu kāpums joprojām būs diezgan spēcīgs (7-8%), bet kopējais cenu līmenis daudz nemainīsies, prognozē Strautiņš. Ražotājiem dažās apakšnozarēs joprojām ir ļoti izdevīgas caurmēra iepirkumu izmaksu un pārdošanas cenu attiecības.
Strautiņš atzīmē, ka epizodiski, bet spilgti iespaidi veikalos vēsta, ka starpības starp tirgotāju ("private label") un ražotāju zīmolu precēm dažos gadījumos ir neparasti lielas. Tas rada iespaidu, ka atsevišķi ražotāji šobrīd izvēlas strādāt ar labām maržām, riskējot ar tirgus daļu. Tas nevar turpināties mūžīgi, bet, kamēr tas turpinās, ir iespēja uzkrāt resursus šo uzņēmumu tālākai attīstībai. ""Orkla" jaunā rūpnīca Ādažos parāda, ka Latvija ir piemērota vieta, kur izvietot ražošanu plašākam reģionam. Vienlaikus gan piena nozarei risks ir šādas ražošanas attīstība citur reģionā, jo īpaši Igaunijā," pauž Strautiņš.
Diezgan labi novembra datos izskatās arī inženierijas nozares, norāda ekonomists. Metālapstrādē bija daudz mazāks sarukums nekā pērn caurmērā - mīnus 2% pret mīnus 6,8%, bet mašīnbūves un elektronikas nozarēs novembris pārsvarā bija ar plusa zīmi.
Strautiņš skaidro, ka metālapstrādei un mašīnbūvei gaismas stars ir rūpniecības uzņēmumu akciju straujais kāpums eksporta tirgos - tas nozīmē, ka šo valstu ražotājiem būs labākas iespējas investēt, tātad pirkt iekārtas un transportlīdzekļus. Gan klientiem, gan pašiem palīdzēs procentu likmju samazināšanās. Tagad atliek gaidīt, kamēr finanšu tirgu nodotie signāli virzīsies cauri uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesiem un pēc tam piegādes ķēdēm.
Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka atsevišķās mazākās nozarēs vēl turpinās dziļa krīze. Poligrāfijā novembrī kritums par 20,6% gada griezumā, bet mēbeļu ražošanā - par 22,6%. Nepievilcīga aina ir arī vieglajā rūpniecībā - gan apģērbu, gan audumu ražošanā novembrī ir kritums ar divciparu skaitli, līdzīgi arī minerālo materiālu ražošanā.
Situācija finanšu tirgos turpina strauji uzlaboties rūpniecībai par labu, uzsver ekonomists. Vācijas valdības desmitgadīgo obligāciju likme svārstās ap 2%, kas nozīmē, ka bezriska ilgtermiņa likmes eirozonā reālā izteiksmē ir apmēram nulle, tās decembrī īslaicīgi pat bija negatīvas, ja izmanto finanšu tirgu prognozes par inflāciju. Investori arī prognozē, ka trīs mēnešu EURIBOR likmes 2024.gada beigās vairs varētu būt vien nedaudz virs 2%, tas ir samazinājums gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar pīķi 2023.gada beigās. Tas palīdzēs pārvarēt krīzi Eiropas mājokļu tirgū.
Strautiņš informē, ka rūpniecības noskaņojuma rādītāji Eiropā jau pusgadu ir stabili, kaut arī neiepriecinoši. Eirozonas rūpniecības noskaņojuma indekss PMI decembrī bija augstākais kopš maija, taču uzlabojums pret iepriekšējiem mēnešiem bija niecīgs (plus 0,2 procentpunkti), indeksa vērtība (44,4 punkti) joprojām ir diezgan zema.
"Kopumā rūpniecības nākotne izskatās nedaudz labāka nekā pērnā gada sākumā. Purvs agri vai vēlu tiks izbrists, tā galā ir redzamas gaismas. Jāņem gan vērā tas, ka purvos ir manītas arī maldugunis," rezumē Strautiņš.
Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece saka, ka, apkopojot apstrādes rūpniecības sniegumu, nu jau trešo gadu pēc kārtas jāatzīst, ka gads nozarei ir bijis visai sarežģīts.
Pagājušajā gadā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija nepietiekams pieprasījums, norāda ekonomiste. Gada nogalē pieprasījuma trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru akcentēja aptuveni puse nozares uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Komisijas aptaujas datiem - tas ir pēdējās dekādes sliktākais rādījums. Vājāks pieprasījums ražošanas rezultātos ir redzams ar nepārprotamu mīnusa zīmi.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi 2023.gada 11 mēnešos ir sarukuši par 5,2% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar to pašu periodu 2022.gadā. Gada otrajā pusē izlaides līmenis nostabilizējās, un novembrī kritums gada laikā jau bija mērenāks, tas ir par 1,8%.
Lielākā daļa apstrādes rūpniecības apakšnozaru 2023.gada 11 mēnešos saražoja mazāk nekā gadu iepriekš, atzīst Buceniece. Visstraujākais kritums - par 10-30% - bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā poligrāfija un ierakstu reproducēšana, mēbeļu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī automobiļu (pus)piekabju ražošana.
Izlaide saruka arī divās no "top 3" lielākajām apakšnozarēm - kokapstrādē par 8,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 6,8%.
Tomēr Buceniece skaidro, ka ne visiem pagājušā gada rezultāti bija neiepriecinoši. Pārtikas produktu ražošana, kas ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, auga par 4%. Vēsturiskā salīdzinājumā tas ir ļoti labs rezultāts. 2023.gads bija veiksmīgs arī datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražotājiem (pieaugums par 20%), elektrisko iekārtu (plus 8,9%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražotājiem (plus 4,2%).
Augstā inflācija, procentu likmju kāpums un nenoteiktība - tas viss ir nelabvēlīgi ietekmējis iedzīvotāju pirktspēju un privāto investīciju aktivitāti, tātad arī pieprasījumu pēc Latvijas apstrādes rūpniecības ražojumiem gan vietējā tirgū, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Labā ziņa, ka šie faktori ir pārejoši un pieprasījums šogad atsāks augt, tomēr ne uzreiz, prognozē ekonomiste.
Pēc Bucenieces teiktā, patlaban apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par pasūtījumiem gan vietējā, gan eksporta tirgū saglabājas pesimistisks. Tomēr labā ziņa - jau šobrīd redzams, ka iedzīvotāju pirktspēja sākusi palēnām atkopties. "Privāto investīciju aktivitātes sasparošanos, attiecīgi arī aktīvāku būvniecību un mājokļu tirgu ārējos tirgos varam gaidīt, sākot ar gada otro pusi, pēc tam, kad centrālās bankas būs uzsākušas procentu likmju mazināšanu. Tam sekos arī preču pieprasījums," pauž Buceniece.
Latvijā un citās Baltijas valstīs pieprasījumu rada arī publiskais sektors ar Eiropas Savienības fondu palīdzību. Finanšu ministrijas prognozes rāda, ka šogad ekonomikā ieplūdīs krietni lielāks Eiropas Savienības fondu un citu instrumentu finansējums. No tā ieguvēji būs ne tikai būvnieki, bet domājams arī būvmateriālu ražotāji.
"Pieprasījums atgūsies, bet vai varēsim konkurēt? Strauja inflācija un zems bezdarbs ir gājis roku rokā ar strauju algu kāpumu, kas ir apsteidzis ražīguma pieaugumu un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas ražotāju konkurētspēju. Redzam, ka Latvijas eksporta tirgus daļa pasaules preču tirdzniecībā vairs neaug un pašā gada nogalē pat bija nedaudz mazinājusies. Lai mainītu nevēlamo tendenci, būs nepieciešamas investīcijas ražīgumā," vēsta Buceniece.
