Pasaulē
Eiropas Komisija uzskata, ka tas ļaus “elastīgāk pārvaldīt vilku populācijas”, paziņoja ES izpildvara. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nosauca balsojumu par “svarīgu ziņu mūsu lauku kopienām un lauksaimniekiem”, atzīmējot, ka “mums ir vajadzīga līdzsvarota pieeja starp savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšanu un mūsu iztikas līdzekļu aizsardzību.”
Urzula fon der Leiena 2022. gadā vilka uzbrukuma rezultātā zaudēja ģimenes poniju, un pagājušajā gadā viņa tika kritizēta par paziņojumu, ka vilki ir bīstami arī cilvēkiem.
Jaunievēlētā Eiropas vides komisāre Džesika Rosvāla atzina, ka vilku aizsardzības pasākumi gadu desmitiem ir bijuši sekmīgi, taču sacīja, ka “realitāte uz vietas” mainās. “Aizvien pieaugošā vilku populācija un risks, ko tie rada, pamato nepieciešamību mainīt vilku aizsardzības juridisko statusu,” viņa teica.
Zaļo deputāts Tomass Vaits sacīja, ka ES izpildvara ir “piekāpusies” centriski labējās Eiropas Tautas partijas spiedienam, kuras deputāti “bezatbildīgi kurina dusmas un bailes”.
Saskaņā ar starptautisko nolīgumu, ko ratificējušas 50 valstis teritorijā, kas aptver Islandi, Azerbaidžānu un Tunisiju, stingri aizsargājamās sugas nedrīkst apzināti nogalināt, sagūstīt vai traucēt, kā arī nedrīkst bojāt to vairošanās vietas.
Lēmums, ko aiz slēgtām durvīm Strasbūrā pieņēma konvencijas pastāvīgā komiteja, stāsies spēkā pēc trim mēnešiem, ja vien pret to oficiāli neiebildīs vismaz trešdaļa jeb 17 no līguma valstīm.
“Bīstams precedents”
Dabas aizsardzības aktīvistiem šis lēmums bija īsts trieciens. Viņi uzskata, ka to diktēja nevis rūpes par ekosistēmas līdzsvaru, bet gan lauksaimniecības un medību lobiju spiediens, ko atbalstīja labējās un populistiskās politiskās grupas. Šāda notikumu attīstība rada nopietnu satraukumu vides aizstāvju vidū.
“Eiropas Savienības veiktā vilku tiesiskās aizsardzības pazemināšana rada bīstamu precedentu, kas var apdraudēt citas sugas, piemēram, lāčus un lūšus,” sacīja organizācijas Humane Society International/Europe komunikācijas vadītāja Džoanna Švābe. Viņa uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām jābalstās tikai uz zinātniskiem pierādījumiem, nevis politiskām spēlēm.
“Tā vietā lēmumus par vilkiem nepārprotami diktē politiskā lietderība, un to mērķis ir tikai nomierināt dažādas interešu grupas, piemēram, medniekus, kuri labprātāk ķeras pie ieročiem, nevis cenšas panākt līdzāspastāvēšanu ar lielajiem plēsējiem,” teica Švābe.
Pēc Eurogroup for Animals pārstāves Leas Badozas domām, vilks ir kļuvis par “politisku ķīlnieku” Briselē, kur politisko spēku līdzsvars ir novirzījies pa labi. “Aizsardzības līmeņa pazemināšana neatrisinās līdzāspastāvēšanas problēmas un nepalīdzēs lauksaimniekiem,” viņa uzsvēra. “Tas ir balstīts uz maldīgiem priekšstatiem un apdraud vilkus, nesniedzot reālu atbalstu lauksaimniekiem un vietējām kopienām.”
Viņai piekrīt Sofija Rūšerta no BirdLife Europe and Central Asia, sakot, ka šāds solis var izjaukt gadu desmitiem ilgušo progresu apdraudēto vilku populāciju atjaunošanā. “Tā vietā, lai ieguldītu zinātniski pamatotos pasākumos cilvēku un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanai, vadītāji ir izvēlējušies politisku naratīvu, kas savvaļas dzīvniekus padara par grēkāžiem plašāku sabiedrības problēmu risināšanai.”
Briseles virāžas
ES balsoja kā vienots bloks, 27 balsīm atbalstot priekšlikumu. Lai priekšlikums tiktu pieņemts, bija nepieciešams, lai par to nobalsotu vēl septiņas konvencijas dalībvalstis, tādējādi iegūstot nepieciešamās divas trešdaļas balsu.
Galu galā tikai piecas valstis - Bosnija un Hercegovina, Monako, Melnkalne, Melnkalne un Lielbritānija - balsoja pret, bet Tunisija un Turcija atturējās, kā ziņo kāds informēts avots. Eiropas Padome ziņu aģentūrai Euronews pavēstīja, ka tā piektdien (6. decembrī) publicēs pilnu informāciju par balsojumu.
Eiropas Vides biroja pārstāve Florensija Sančesa sacīja, ka šāds Briseles solis “grauj Eiropas vides pārvaldību un mazina uzticību ES vides politikai kā zinātniski pamatotai”.
Šodienas balsojums nozīmē ES nostājas maiņu, kas 2022. gadā noraidīja Šveices priekšlikumu līdzīgā veidā pazemināt aizsargājamās teritorijas statusu - priekšlikums tolaik guva tikai Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Lihtenšteinas, Gruzijas un Turcijas atbalstu.
Itālijas bezpeļņas organizācija Green Impact paziņoja, ka plāno apstrīdēt ES Padomes lēmumu atbalstīt Komisijas priekšlikumu Eiropas Kopienu tiesā, savukārt grupas prezidente Gaia Angelini aicināja pārskatīt “novecojušo regulējumu, kas izstrādāts pagājušā gadsimta 70. un 80. gados”.
Bernes konvencija stājās spēkā 1982. gadā, un kopš tā laika Eiropas vilku populācija ir palielinājusies līdz vairāk nekā 20 000 dzīvnieku visās dalībvalstīs, izņemot trīs. Pagājušā gada ziņojumā, kas pievienots priekšlikumam, Eiropas Komisija norādīja, ka kopš 2012. gada populācija ir teju divkāršojusies.
