Pasaulē
Izrevidēt krājkasītes
Latvijā eiro ir apgrozībā jau vairāk nekā desmit gadus. Pa šo laiku iedzīvotāji jau ir pieraduši jaunās Eiropas sērijas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotēm.
Šīs ir populārākās banknotes, kuras galvenokārt tiek izmantotas ikdienas norēķiniem. Lielāka nomināla banknotes bankomātos parasti netiek izsniegtas, tās var saņemt tikai bankās. Tāpēc 100 vai 200 eiro banknoti iedzīvotāji tur rokās krietni retāk.
Dažiem krājumos joprojām ir vecā parauga 500 eiro banknotes, kas joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, lai gan tās tiek izņemtas no apgrozības. 500 eiro banknotes “melnai dienai” parasti glabā iedzīvotāji, kuri neuzticas banku noguldījumiem. Protams, ienākumu dienestam šāda brīvdomība nepatīk, tāpēc viņi visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas piespiest iedzīvotājus pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, kurus ir vieglāk kontrolēt.
Piemēram, jau tagad ir aizliegts norēķināties skaidrā naudā par pirkumiem virs 7 tūkstošiem eiro, un, ja esat saņēmis mantojumu skaidrā naudā virs 16 tūkstošiem eiro, tie obligāti ir jādeklarē. Nodokļu iestādēm tiek ziņots arī par tiem, kas bankomātos iemaksā vairāk nekā 7000 eiro gadā. Viņus var palūgt paskaidrot skaidras naudas izcelsmi.
Taču visefektīvākā kontroles metode vienmēr ir bijusi naudas nomaiņa, lai gan oficiālais iemesls vienmēr tiek deklarēts kā cīņa pret naudas viltojumiem. Un, neraugoties uz to, ka katru reizi tiek paziņots, ka vecā parauga banknotes paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis (par to informē arī ECB), īstas pārliecības par to nav.
Piemēram, vecā parauga angļu mārciņas ir izņemtas no apgrozības, tās pieņem tikai Bank of England. Un, ja jūs neesat Apvienotās Karalistes iedzīvotājs, jums samainīs tikai vienu banknoti, bet par pārējo izsniegs čeku. Tāda pati problēma ir ar vecā parauga ASV dolāriem. Latvijas valūtas maiņas punkti tos pieņem pēc ārkārtīgi neizdevīga kursa, bet, piemēram, Turcijā ar šādām banknotēm vispār nevar norēķināties.
Līdzīgi nepatīkami pārsteigumi sagaida arī tos, kas savus uzkrājumus glabā citu valstu valūtās. Piemēram, ja jums krājkasītē ir 1994. un 1999. gada 100 un 200 Norvēģijas kronu banknotes, tās var apmainīt tikai Norvēģijas bankā.
Kā izskatīsies jaunās banknotes
ECB padomes izraudzītās motīvu tēmas ir "Eiropas kultūra: kopīgas kultūrvides" un "Upes un putni: noturība dažādībā".
Bankas prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ar jaunajiem iespējamiem motīviem eiro banknotēs tiks cildināts Eiropas kulturālais mantojums un dabiskā vide. "Jaunās banknotes simbolizēs mūsu kopīgo eiropiešu identitāti un dažādību, kas mūs spēcina," piebilda Lagarda.
Tēmas tika izraudzītas plašā procesā, kurā uzklausītas gan starpnozaru konsultāciju grupas no visas eirozonas, gan simtiem tūkstošu Eiropas Savienības iedzīvotāju aptaujās un fokusa grupās. Aģentūra LETA norāda, ka 2023.gadā aptaujā par jaunās, trešās sērijas eiro banknošu dizaina tēmām piedalījās aptuveni 365 000 eiropiešu, tostarp vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju.
ECB atklāj, ka kultūras motīvu tēmas piecu eiro banknotes priekšpusē būs attēls ar ASV dzimušo grieķu operdziedātāju Mariju Kallasu, bet reversā ielu mākslinieki, kuri izklaidē garāmgājējus. Desmit eiro banknoti rotās vācu komponista Ludviga van Bēthovena attēls, kamēr reversā būs dziesmusvētku aina ar dziedošu bērnu un jauniešu kori. Divdesmit eiro banknotes aversā būs Nobela prēmijas laureāte Marija Kirī, savukārt reversā - skolotāja ar skolēniem pie galdiem ar pierakstu kladēm un burtnīcām.
50 eiro banknotes aversam izraudzīts Rakstnieka Migela de Servantesa attēls, savukārt reversā būs bibliotēkas aina ar pieaugušajiem, kuri lasa drukātas un digitālas grāmatas, un bērniem, kuri cenšas aizsniegties pēc grāmatas plauktā. 100 eiro banknoti rotās zinātnieka Leonardo da Vinči attēls, bet reversā būs attēls ar bērniem un pieaugušajiem, kuri apbrīno ielu mākslas, modernās mākslas un citus darbus. Uz 200 eiro banknotes būs attēlota austriešu rakstniece Bertas fon Zutnere, bet banknotes reversā būs koku pilns laukums, kurā pulcējas cilvēki.
Savukārt upju un putnu motīva piecu eiro banknoti rotās kalnu avots vai klinšu ložņa kalnu ainavā, bet banknošu reversā izmantots Eiropas Parlamenta attēls. Uz desmit eiro banknotes būs attēlots ūdenskritums vai zivju dzenītis ūdenī aversā un Eiropas Komisijas ēkas reversā. 20 eiro zīmei izraudzīts motīvs ar upes ieleju vai bišu dzeņiem, savukārt reversā – Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ēka.
50 eiro banknoti rotās balts stārķis, kas pārlido līkumotu upi, un reversā – Eiropas Savienības (ES) Tiesa. 100 eiro naudaszīmē attēlos upes grīvu un parasto īlenknābi, bet reversā būs redzama ES Padome, tikmēr uz 200 eiro zīmes būs redzama jūras ainava vai Ziemeļu sulla, savukārt otrā pusē – Eiropas Revīzijas palāta.
Var pārvērsties par nevērtīgu papīra strēmeli
Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kur bijušo nacionālo valūtu joprojām var apmainīt pret eiro. To var izdarīt Latvijas Bankas kasē pēc kursa 1 lats = 1,42 eiro. Valūtas maiņa ir bez maksas. Pieņem gan monētas, gan banknotes. No apgrozības izņemtās naudaszīmes var apmainīt arī Īrijā, Austrijā, Vācijā, Igaunijā un Lietuvā.
Latvijas Banka norāda, ka valūtas maiņas termiņi nav noteikti. Taču, ja jums ir Francijas franki, Spānijas pesetas, Somijas markas, Itālijas un Maltas liras, Grieķijas drahmas vai Kipras mārciņas, tās varat izmantot tikai kā suvenīru. Ne monētām, ne banknotēm nav nekādas maksāšanas vērtības, un valsts banka jums tās nesamainīs.
Visiem, kas veido uzkrājumus skaidrā naudā, ir jāatceras, ka banknotes pirmām kārtam ir papīrs un tām ir vērtība tikai tad, ja valsts iestādes apņemas tās pieņemt.
Aleksandrs FEDOTOVS
