Pasaulē
Kā norādīja Ļenskis, kopiena par Ģenreālprokuratūras lēmumu ir gan pārsteigta, gan saniknota. Viņš pauda pārliecību, ka šis lēmums ir ārkārtīgi nekvalitatīvi izstrādāts un tiekot ignorēti svarīgi avoti, kas prokuratūrai tika nosūtīti. Ļenskis pauda, ka Ģenerālprokuratūras lēmumā nav redzams, ka tā būtu kā izmantojusi šos avotus, vai analizējusi to ticamību.
"Galvenais, ka vispār netiek izskatīts jautājums par to, ka pati [Cukura] piederība "Arāja komandai" jau ir līdzdalība genocīdā," pauda Ļenskis, uzsverot, ka "Arāja komanda" ir noziedzīga organizācija, un Latvijas likumdošana paredz atbildību par dalību noziedzīgā organizācijā.
"Tāpēc ir absolūti nesaprotams, kāpēc prokuratūra neizskatīja šo jautājumu," viņš norādīja. "Faktiski vienīgais avots, ko viņi puslīdz atzīst par ticamu, ir paša Cukura liecības un taisnošanās Brazīlijas tiesībsargājošām iestādēm piecdesmitajos gados," teica Ļenskis.
"Pat tos avotus, kas skaidri un gaiši norāda uz Cukura vainu, viņi vienkārši ignorē vai raksta, ka nozieguma sastāvs nav konstatēts," klāstīja Ļenskis, paužot viedokli, ka tas ir nekvalitatīvs juridiskais darbs un "Latvijas tieslietu sistēmas kauns".
Viņš pauda cerību, ka šis lēmums tiks atsaukts, norādot, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome vienmēr ir gatava sniegt atbalstu, norādīt, kur un kādos arhīvos visā pasaulē ir atrodami materiāli, lai prokuratūra varētu veiksmīgi tos izmantot.
Reizē Ļenskis atzīmēja, ka, pēc Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes domām, šai lietai vispār nevajadzēja tikt ierosinātai.
"Mūsu izpratnē šādas lietas drīzāk pieder pie vēsturnieku darbības jomas un atbildības, bet, ja jau prokuratūra ir ierosinājusi šo lietu, tās centrā ir jautājums, vai Cukurs ir piedalījies genocīdā, tad atbilde uz šo jautājumu var būt tikai viena - jā, viņš ir piedalījies genocīdā," sacīja Ļenskis.
Kā vēstīts, Latvijas Ģenerālprokuratūra atkārtoti izbeigusi kriminālprocesu par latviešu aviatora Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas prokuratūrā.
Ģenerālprokuratūra 2018.gadā izbeidza 2006.gadā sākto kriminālprocesu par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.
2019.gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsušies pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu.
Iesniegums bija pamatots ar jauniem apstākļiem, tostarp Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi esot redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.
Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023.gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu. Šāds lēmums pieņemts, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, norādīja prokuratūrā.
2024.gada janvārī virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt prokuroram Ločmelim.
Šogad 4.aprīlī Ločmelis kriminālprocesu izbeidza, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā "Genocīds" paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Tāpat lietā nav noskaidrota neviena cita dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā, būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.
Viena no potenciāli cietušajiem pārstāvis, jurists Davids Lipkins aģentūrai LETA apliecināja, ka prokurora lēmums tiks pārsūdzēts. Viņš prokurora lēmumu vērtēja kā nepamatotu, līdz ar to prettiesisku un atceļamu.
LETA jau savulaik rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar tā saucamo "Arāja komandu".
Sākotnēji sāktajā kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.
Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietu, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā.
Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.
Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.
Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.
