Pasaulē
Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.
Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.
"Ar šo maksājumu Latvija ir saņēmusi jau vairāk nekā pusi no fonda pieejamajiem līdzekļiem. Vienlaikus jāuzsver, ka visiem AF plāna rādītājiem ir jābūt īstenotiem līdz 2026.gada augustam - tādēļ EK aicina paātrināt atlikušo reformu un investīciju īstenošanas tempu," teica Dombrovskis.
Tāpat Dombrovskis atgādināja, ka kopš 2004.gada Latvija no ES jau ir saņēmusi vairāk nekā 18 miljardus eiro, kas ļāvis ievērojami attīstīt tautsaimniecību un celt iedzīvotāju labklājību. Dombrovskis uzsvēra, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvija no ES kopā ar AF finansējumu saņem vairāk nekā 10 miljardus eiro.
Dombrovskis arī informēja, ka ES kopumā patlaban ir izmaksāti 48% no kopējā 650 miljardu eiro AF finansējuma.
Saņemot maksājuma apliecinājumu, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka AF investīciju ieviešana notiek atbilstoši Latvijas reformu un investīciju plānam, un ir būtisks progress tā īstenošanā.
Ašeradens sacīja, ka saņemtais maksājums nodrošinās tālāku naudas plūsmu plānā paredzētajām aktivitātēm - tostarp katastrofu un ārkārtas reaģēšanas centru būvniecībai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem daudzdzīvokļu mājās, uzņēmumos un publiskajā sektorā, digitalizācijai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa attīstībai un citām.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) vērsa uzmanību uz AF ieguldījumu izglītības un zinātnes nozarē, norādot, ka datori skolēniem, jaunas un plašas studiju un pētniecības iespējas strauji mainīgajā digitālo risinājumu jomā jau šodien dod labu atspēriena punktu digitālajai transformācijai. Tās ir iespējas iegūt mūsdienu attīstības virzieniem pieprasītu izglītību, labi atalgotu darbu, veidot jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus, veicinot mūsu valsts izaugsmi un labklājību.
Tāpat Melbārde uzsvēra, ka investīcijas sniegušas iespēju ne tikai ieguldīt tehnoloģijās, bet veicināt augstskolu sadarbību, piemēram, veidojot jaunus un starptautiski konkurētspējīgus attīstības virzienus augsta līmeņa digitālo risinājumu jomā.
AF plāna pirmajā posmā Latvija izpildīja noteiktos deviņus rādītājus un saņēma 201 miljonu eiro, otrajā - 43 rādītājus un 336 miljonus eiro. Arī trešajā posmā, izpildot 38 rādītājus, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās.
Tostarp AF plāna trešajā posmā klimata un enerģētikas jomā pieņemts regulējums ilgtspējīgu energoresursu attīstībai, kas nodrošinās 150 kilometru elektroenerģijas līniju modernizēšanu, 70 megavatu (MW) papildu jaudas elektrotīklā, pirmā reģionālo biometāna ievades punkta izveidi Džūkstē un to, ka Rēzeknē izbūvēs vienu no jaudīgākajām bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām Latvijā ar 60 MW jaudu.
Ar AF atbalstu tiek modernizēts elektrificētais dzelzceļa tīkls līnijās Rīga-Zemitāni, Rīga-Sloka un attīstīta līnija Zasulauks-Bolderāja, lai veicinātu zaļu mobilitāti, samazinātu emisijas un nodrošinātu ērtāku, ātrāku sabiedrisko transportu. Projekts palīdz pārorientēt pasažieru plūsmu uz videi draudzīgāku transportu un risina novecojušās infrastruktūras problēmas.
Digitālās transformācijas jomā skolām un pašvaldībām piegādāti gandrīz 36 000 portatīvo datoru vispārējai izglītībai. Izstrādāts regulējums, lai motivētu uzņēmumus izglītot savus darbiniekus, kā arī izstrādāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi valsts pārvaldes modernizācijai.
Nevienlīdzības mazināšanas jomā pieņemts regulējums minimālo ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanai. Noslēgti līgumi pašvaldībās par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem senioriem. Reģionos apstiprināti projekti industriālo parku attīstīšanai, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu jaunas darba vietas, kā arī atbalstīti projekti par 300 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību.
Izglītība un inovācijas jomā apstiprināti septiņi augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāni konkurētspējas veicināšanai, kā arī stiprināta personāla kapacitāte inovāciju pārvaldības jomā Latvijā.
Veselības jomā veikts apjomīgs pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī pabeigta veselības aprūpes cilvēkresursu kartēšana speciālistu pieejamības plānošanai.
Likuma varas jomā publicēts novērtējums par ēnu ekonomiku, izstrādāta rokasgrāmata par nedeklarēto algu riska pārvaldību. Tāpat noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi muitas kontroles infrastruktūras izveidei Kundziņsalas ostā.
Lai veicinātu atbildīgu un caurskatāmu publisko pārvaldi, Valsts administrācijas skolas mācību sistēmā ir izveidots kompetenču satvars (ceļvedis) ētikas, korupcijas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā, kā arī mācību programmas valsts pārvaldes profesionālajai attīstībai - klientu apkalpošanā, vadībā, iepirkumos, cilvēkresursos, tiesību piemērošanā un politikas ieviešanā.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards pasākumā informēja, ka šobrīd norit intensīva AF investīciju ieviešana un atbildīgās iestādes turpina darbu pie nākamās kārtas rādītājiem, lai FM 2025.gadā EK varētu iesniegt ceturtā maksājuma pieprasījumu 302 miljonu eiro saņemšanai.
Lai saņemtu ceturto AF maksājumu, Latvijai jāizpilda vēl 38 rādītāji. Eberhards informēja, ka patlaban 23 no tiem jau ir izpildīti, bet vēl 15 ir procesā.
Savukārt, lai 2026.gadā Latvija saņemtu noslēdzošo piekto AF maksājumu 572,8 miljonu eiro apmērā, jāizpilda 106 rādītāji. Eberhards informēja, ka patlaban seši no tiem jau ir izpildīti, bet vēl 100 ir procesā.
Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek visās AF investīciju jomās par 1,96 miljardiem eiro (99,7%). Īstenošanā kopā patlaban ir projekti par 1,7 miljardiem eiro jeb 87%. Lielākie projektu līgumi ir par valsts un reģionālo autoceļu tīkla uzlabošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu uzņēmējdarbībā, kā arī dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju. Projektu īstenotājiem līdz šim veikti 706 miljonu eiro maksājumi. 2025. un 2026.gadā sagaidāma būtiski lielāka maksājumu intensitāte, tuvojoties AF termiņam, prognozēja Eberhards.
Viņš norādīja, ka līdz termiņa beigām galvenais uzsvars ir uz lielo infrastruktūras projektu pabeigšanu, piemēram, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta modernizāciju un zaļināšanu, veloceliņu izbūvi un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvniecību. Notiek darbs pie katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecības, kā arī pretplūdu infrastruktūras izveides, lai stiprinātu valsts noturību ārkārtas situācijās. Nozīmīgi ieguldījumi un darbi tiek veikti veselības jomā, lai uzlabotu infrastruktūru un aprīkojumu 10 Rīgas un reģionu slimnīcās, kā arī vairākās ambulatorajās iestādēs.
Tāpat Eberhards uzsvēra, ka, pateicoties AF finansējumam, Latvija 2025. un 2026.gadā saņems vēsturiski lielākās investīcijas no ES fondiem, kuras katru gadu pārsniegs 1,3 miljardus eiro.
Saskaņā ar ES prasībām dalībvalstīm noteiktos termiņos jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi, ko iespējams saņemt tad, ja izpildīti konkrēti AF plāna reformu un investīciju rādītāji. Lai Latvija saņemtu visu AF finansējumu - 1,97 miljardus eiro -, līdz 2026.gada augusta beigām kopumā jāizpilda 234 mērķi un rādītāji.
