Pasaulē
Nozari regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka pārvaldīšanas principus, pārvaldnieku atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedrību tiesības un pienākumus. Tomēr praksē šī regulējuma piemērošana joprojām rada neskaidrības, īpaši attiecībā uz atbildības sadalījumu starp pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem.
Grozījumi likumā, kas stājās spēkā 2025. gada jūlijā, stiprināja dzīvokļu īpašnieku biedrību lomu, precizēja pārvaldīšanas procesa organizāciju un ieviesa vairākus uzlabojumus, kas vērsti uz nepārtrauktības un lielākas caurskatāmības nodrošināšanu.
Tomēr, kā uzsver A. Logins, ar šiem grozījumiem nepietiek, lai pilnībā novērstu praksē pastāvošās neskaidrības:
“Dzīvokļu īpašnieku biedrību atbildībā skaidri jāiekļauj uzkrājumi – to apmēra noteikšana un izmantošana kā vienots kopums, savukārt pārvaldnieka pakalpojumi, tostarp obligātās darbības un to izmaksas, būtu jādefinē kā atsevišķs pakalpojums. Nošķirot pakalpojumu no īpašnieku kolektīvajām finanšu interesēm, apsaimniekošanas tirgus kļūtu caurskatāmāks un iedzīvotājiem saprotamāks.”
Nākamais solis būtu vēl skaidrāk definēt:
kas ietilpst pārvaldnieka pakalpojumā un tā izmaksu struktūrā;
kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku biedrības lēmumiem un uzkrājumiem;
kā šie elementi tiek atspoguļoti maksājumos un iedzīvotājiem sniegtajos pārskatos.
Šādas izmaiņas ne tikai mazinātu neskaidrības, bet arī veicinātu konkurenci apsaimniekošanas tirgū. Ja pārvaldnieka pakalpojums būtu skaidri definēts un nošķirts, pakalpojumu sniedzēji vairāk konkurētu kvalitātes, efektivitātes un klientu apkalpošanas ziņā.
Vienlaikus svarīgi apzināties, ka regulējuma pilnveidošana ir cieši saistīta ar iedzīvotāju iesaisti. Arī renovācijas jomā galvenais izaicinājums joprojām ir dzīvokļu īpašnieku attieksme un gatavība pieņemt ilgtermiņa lēmumus. Renovācijas projekti prasa kolektīvu vienošanos, taču lēmumu pieņemšanu bieži kavē piesardzība vai nepietiekama izpratne par ieguvumiem.
Bez aktīvas iedzīvotāju iesaistes renovācijas tempi būtiski nepalielināsies. Tādēļ ir svarīgi ne tikai turpināt pilnveidot normatīvo regulējumu, bet arī veicināt sabiedrības izpratni par kvalitatīvas apsaimniekošanas un renovācijas nozīmi ilgtermiņā.
