Pasaulē
Viņa norādīja, ka samits bija pirmais globāls augstākā līmeņa pasākums, kurš vienoja valstis Ukrainas atbalstam kara izbeigšanai. Ārlietu ministre atzīmēja, ka Krievijas agresija Ukrainā nav lokāls Eiropas konflikts, un bija valstis, kuras uzsvēra, ka šis konflikts tieši ietekmē visu pasauli, atstājot negatīvas sekas, kā arī grauj starptautiskās kārtības pamatprincipus.
Braže arī piebilda, ka samitā piedalījās 101 delegācija no visas pasaules, arī no Saūda Arābijas, Kataras un citām. Viņasprāt, tas ir spēcīgs politisks signāls Krievijai, ka pasaule ir vienota Ukrainas atbalstam, ka agresija ir nepieņemama, ANO Statūtu principi jārespektē.
"Tāpat svarīgi iesaistīt Ķīnu un parādīt, ka tās lēmums neierasties uz samitu bija kļūda. Pirmais Ukrainas miera samits ir sākums, proti, ne visas pasaules valstis līdz galam izprot Krievijas izvērstās agresijas Ukrainā no 2014.gada un iepriekš arī Gruzijā, 2008.gadā, potenciālās sekas globālajai stabilitātei. Tāpat ne visas izprot Krievijas kara Ukrainā imperiālo un koloniālo dabu," uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.
Viņas ieskatā svarīgs politisks signāls ir fakts, ka sanāksmes noslēguma deklarāciju parakstīja plašs samita dalībnieku skaits - arī valstis arī no citiem kontinentiem, piemēram, Argentīna, Kenija, Katara. Kopumā deklarāciju parakstīja 78 valstis, arī Ungārija un Serbija, un četras organizācijas.
"Parakstot deklarāciju, samita dalībvalstis paudušas atbalstu starptautisko tiesību un ANO Statūtos noteikto pamatprincipu ievērošanai - jebkura miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tas ietver valstu teritoriālās vienotības jeb nedalāmības principu, valstu suverenitātes un neatkarības principu un valstu tiesības uz pašaizsardzību," skaidroja Braže.
Pēc ārlietu ministres paustā, tāpat lielākā daļa samita dalībvalstu bija vienotas savā nostājā par Krievijas agresijas kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz tādām globāli nozīmīgām jomām kā pārtikas drošība, kodoldrošība un kara gūstekņu un nolaupīto bērnu atgriešana.
Viņasprāt, kopumā ir jāizmanto jebkurš formāts, pasākums, platforma, lai sniegtu atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu izskanēt Ukrainas balsij un patiesībai. Braže akcentēja, ka daudzas valstis, īpaši Latvija, Baltija, NB8 valstis, ko veido Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Islande, patlaban runā arī Ukrainas balsī. Ārlietu ministre uzsvēra, ka tas ir pastāvīgs, stratēģisks, proaktīvs darbs.
LETA jau rakstīja, ka pieņemtajā Ukrainas miera samita noslēguma deklarācijā uzsvērts, ka, vienojoties par mieru Ukrainā, jāievēro tās teritoriālā nedalāmība. Dokumentā arī aicināts apmainīties ar visiem karagūstekņiem un nodrošināt uz Krieviju izvesto ukraiņu bērnu atgriešanos dzimtenē.
"Mēs uzskatām, ka miera panākšanai ir nepieciešama visu pušu iesaistīšanās un dialogs. (..) Mēs vēlreiz apliecinām apņemšanos ievērot (..) visu valstu, tostarp Ukrainas, suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes principus to starptautiski atzītajās robežās," uzsvērts dokumentā.
93 valstu pārstāvji bija pulcējušās Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā uz divu dienu samitu, kurā tika apspriesti Kijevas priekšlikumi par izeju no konflikta. Tomēr noslēguma paziņojumu neparakstīja Apvienotie Arābu Emirāti, Armēnija, Bahreina, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Indija, Indonēzija, Lībija, Kolumbija, Meksika, Saūda Arābija, Taizeme un Vatikāns.
Kijiva veltīja lielas pūles, lai nodrošinātu to valstu piedalīšanos, kurām ir labas attiecības ar Maskavu. Tomēr Ķīnu neizdevās pārliecināt piedalīties samitā. Krievija uz samitu netika uzaicināta.
Samitā darba grupas pievērsās arī globālās pārtikas drošības un kodoldrošības jautājumiem. Deklarācijā uzsvērts, ka pārtikas drošību nekādā veidā nedrīkst padarīt par ieroci, piebilstot, ka piekļuve ostām Melnajā un Azovas jūrā ir izšķiroša pasaules pārtikas apgādei.
Dokumentā arī teikts, ka Ukrainai jābūt "pilnīgai suverēnai kontrolei" pār Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru okupējis Krievijas karaspēks.
