Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), tikšanās laikā puses pārrunāja NATO klātbūtnes Latvijā un alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu, tostarp efektīvi īstenojot NATO samita Hāgā pieņemtos lēmumus, turpmāko atbalstu Ukrainas pašaizsardzības spējām un Krievijas iegrožošanu.
Braže informēja par paveikto Latvijas aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanā un Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Viņa uzsvēra Latvijas industrijas sasniegumus 5G un 6G tehnoloģijās, dronu un pretdronu, kā arī kvantu tehnoloģiju attīstībā Latvijā, un aicināja NATO izmantot šos resursus.
Tāpat Latvijas ārlietu ministre aicināja arī rast risinājumus, lai publiskie iepirkumi noritētu ātrāk un efektīvāk, kas ir svarīgs priekšnosacījums pašu spēju stiprināšanā, kā arī Ukrainas atbalstam.
Savukārt Rite pateicās par Latvijas stingro nostāju un līderību, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldījumiem aizsardzībā.
Runājot par Krieviju, Braže akcentēja, ka tās mērķi nav mainījušies un tie ir šķelt NATO sabiedroto vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai. Viņa norādīja, ka Latvija atbildīgi izturas pret savu drošību un aizsardzību, tostarp īstenojot NATO samitā Hāgā apstiprināto vienošanos: šogad tiek sasniegti 4% no IKP tiešajiem aizsardzības izdevumiem, un 2026. gadā tos plānots palielināt līdz aptuveni 5% no IKP.
"Aicinām visus sabiedrotos virzīties uz šo mērķi. Tāpat turpinām darbu pie Austrumu robežas nostiprināšanas, kas ir arī NATO un Eiropas Savienības (ES) austrumu robeža - te būtiska ir ES un NATO koordinācija. Kopš 2022. gada Latvija robežas stiprināšanā ir ieguldījusi aptuveni vienu miljardu eiro," uzsvēra Braže.
Tāpat viņa atzinīgi novērtēja jaunizveidotās NATO misijas - Baltijas sardze un Austrumu sardze. Ārlietu ministres ieskatā tas ir ieguldījums reģiona un visas alianses drošībā, reaģējot uz Krievijas subkonvencionālajiem draudiem.
Braže akcentēja, ka šīs misijas demonstrē sabiedroto solidaritāti un alianses spēju ātri pielāgoties ģeopolitiskajai realitātei un aktuālajiem izaicinājumiem. Viņa norādīja, ka sabiedrotie ir vienoti par nepieciešamību attīstīt stiprāku, modernāku un rīcībspējīgāku aliansi, lai arī turpmāk spētu atturēt agresoru un aizsargātu katru NATO centimetru.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka jāstiprina NATO klātbūtne Latvijā un visā austrumu flangā, īpaši ar pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējām. Tāpat, pēc Bražes paustā, ir nepieciešams alianses aizsardzības un atturēšanas spējas pielāgot ātrai reaģēšanai pret aktuālajiem apdraudējumiem, ko Krievija īsteno arvien biežāk un agresīvāk, ar mērķi testēt sabiedrotos.
Pārrunājot situāciju Ukrainā, ministre uzsvēra, ka tai ir nepieciešams nepārtraukts militārais un finansiālais sabiedroto atbalsts - lai apturētu Krievijas agresiju, Ukrainai ir svarīgi nekavējoties saņemt pretgaisa aizsardzības un tālas darbības ieroču sistēmas.
Braže norādīja, ka Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25% no IKP apmērā arī 2026. gadā. Tāpat Latvija sniedz 7,2 miljonu eiro finansiālu atbalstu NATO iniciatīvai kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai Ukrainai, kā arī ir iesaistījusies NATO vadītajā projektā "Renovator", lai atbalstītu medicīnas iestāžu atjaunošanu Ukrainā.
