Pasaulē
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka Latvija rūpniecībā 2020.gads nebūs viegls un nozarē gaidāmi lieli izaicinājumi. Āboliņš norādīja, ka rūpniecības apjomu kritums šā gada janvārī ir lielākais ražošanas apjomu kritums Latvijas rūpniecībā kopš 2009.gada novembra.
"Vājais rūpniecības sniegums janvārī gan bija gaidāms un pamatā atspoguļo iepriekšējā gada faktorus, piemēram, vājo rūpniecības sniegumu eirozonā un koksnes cenu kritumu, kā arī silto ziemu, kas negatīvi ietekmēja enerģētiku. Par salīdzinoši vāju gada sākumu rūpniecībā signalizēja jauno pasūtījumu kritums rūpniecībā visa pērnā gada laikā un tas, kopā ar citiem īstermiņa ekonomikas indikatoriem, liek domāt Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā pat pirms "Covid-19" parādīšanās bija tikai nedaudz virs 1%. Tātad nepatīkamie pārsteigumu ekonomikā šogad nav beigušies," pauda Āboliņš.
Viņš norādīja, ka vislielākais faktors janvāra neiepriecinošajā rūpniecības sniegumā bija kokapstrāde, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar 2019.gada janvāri samazinājās par 10,7%. Tas gan lielā mērā bija gaidāms un atspoguļo pērnā gada koksnes cenu kritumu, kā arī rekordlielo ražošanas apjomu 2019.gada janvārī un tuvākajos mēnešos nozares dinamikai vajadzētu uzlaboties.
Papildus tam janvārī par 19,1% saruka dažādu iekārtu ražošana un par 13,1% samazinājās auto detaļu ražošana, kas, visticamāk, atspoguļo Eiropas rūpniecības vājo sniegumu 2019.gadā. Tāpat janvārī par 24,2% saruka iekārtu remonta un uzstādīšanas nozares izlaide, kas vismaz daļēji ir saistīts ar tranzīta nozares problēmām, jo krītošs kravu apjoms nozīmē arī mazāku dzelzceļa ritošā sastāva apkalpošanu un remontu. Vienlaikus pieaugums janvārī bija vērojams dzērienu, gatavo metālizstrādājumu un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošanā. Visās šajās nozarēs izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir augusi par vairāk nekā 10%.
"Turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecībā sāksim izjust arī "Covid-19" negatīvo ietekmi. Latvijas tiešais eksports uz Ķīnu ir salīdzinoši mazs un veido tikai 1,2% no preču eksporta, no kā vairāk kā pusi veido koka produkti. Mūsu kokrūpniekiem šis nav ne tuvu lielākais tirgus un kokapstrādē pasūtījumu dinamika pēdējos mēnešos ir bijusi pozitīva, lai arī Ķīnas lielums ietekmēs visu globālo tirgu, tādēļ zināma negatīva ietekme būs. Taču pārsvarā "Covid-19" ietekme uz Latvijas rūpniecību būs netieša, caur mūsu tirdzniecības partneriem Eiropā," skaidroja Āboliņš.
"Citadeles" ekonomists skaidroja, ka dažādi īstermiņa rādītāji liecina, ka ekonomiskās aktivitātes kritums Ķīnā februārī ir bijis ļoti liels un arī šobrīd ražošana atjaunojas vien daļēji. Kā ziņo Vācijas mediji, vilcienu satiksme starp Ķīnu un Vāciju ir faktiski apstājusies un tuvākā mēneša laikā Eiropa varētu sākt izjust ražošanas ķēžu pārrāvumus.
"Tas noteikti ietekmēs arī mūsu uzņēmējus un tādēļ šogad uz pieaugumu rūpniecībā kopumā ir grūti cerēt. Taču vidējā termiņā šis vīruss var likt pārskatīt ražošanas koncentrāciju vienā valstī un tas var būt ieguvums Latvijas ražotājiem," pauda Āboliņš.
Tas, ka gada sākums būs ļoti vājš, liecināja pērnā gada nogales rādītāji un situācijas attīstība globālajā ekonomikā, norādīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Tomēr globālās uzlabošanās pazīmes viesa nelielu optimismu, ka no dziļiem mīnusiem varētu izvairīties. Vēl februāra sākumā "J.P. Morgan Global Manufacturing" iepirkumu vadītāju indekss jeb PMI pieauga līdz 50,4 no 50,1 decembrī. Tas liecināja, ka globālās rūpniecības aktivitāte sasniedza straujāko kāpumu deviņu mēnešu laikā, jo uzlabojumi tika reģistrēti ASV, Lielbritānijā un arī eirozonā. Par iemeslu bija apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides un jaunu pasūtījumu pieauguma paātrināšanās. Ražošanas apjomu kāpums tika novērots sesto mēnesi pēc kārtas, bet jaunu pasūtījumu apjoms ceturto mēnesi pēc kārtas," skaidroja Gašpuitis.
Tomēr kopš tā laika arvien negatīvāku ietekmi uz rūpniecisko sektoru un piegāžu ķēdēm ir atstājusi koronavīrusa epidēmija, kas nozīmē, ka vēl turpmākajos mēnešos kritums rūpniecības apjomos saglabāsies. Cik ilgi tas noturēsies, ir neprognozējami, taču tuvākajos mēnešos ziņas par apjomu krišanos, visdrīzāk, turpināsies, prognozēja Gašpuitis.
"Kamēr vīrusa ekonomiskās aktivitātes ierobežojošā ietekme palielinās Eiropā un ASV, neliels cerības stars vērojams Ķīnā, kas liecina par jaudu apjomu atgūšanos. Iepriekšējās nedēļas laikā rūpniecības jaudu noslodze ir pakāpusies par 10 procentpunktiem līdz 60-70%. Savukārt energoresursu pieprasījuma pieaugums liecina, ka tendence turpinās arī šonedēļ. Latvijā šāds rūpniecības apjomu kritums, būvniecības korekcijas, notikumi tranzītā un finanšu sektorā nozīmē, ka ekonomikas izaugsme gada pirmajā pusē var izvērsties par negatīvu pārsteigumu, tas ir, strauji tuvoties nullei," pieļāva Gašpuitis.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norādīja, ka apstrādes rūpniecībā gads sācies "mīnusos". Tas saistāms galvenokārt ar izlaides kritumu lielākajā nozarē - kokrūpniecībā un svārstīgajā iekārtu un ierīču remontā.
"Janvāra datos vēl par agru meklēt jaunā koronavīrusa ietekmi uz apstrādes rūpniecību Latvijā - bremzēšanās joprojām notiek pagājušā gadā aktuālo faktoru dēļ. Turklāt noskaņojuma rādītājos gan janvārī, gan februārī redzējām, ka rūpnieku skats uz biznesu un nākotni bijis drīzāk pozitīvs - ar pasūtījumu kāpumu pēc ilgāka krituma pagājušajā gadā. Citos apstākļos tas liktu cerēt uz zināmu uzlabojumu apstrādes rūpniecības sniegumā, taču jaunā koronavīrusa ieviesto korekciju dēļ nākotne šobrīd ir ārkārtīgi neskaidra," informēja Zorgenfreija.
Kamēr koronavīruss un tā izplatību ierobežojošie pasākumi skāra pamatā Ķīnu, tie, visticamāk, būtu būtiskāk ietekmējuši vien atsevišķas nozares Latvijā. Tā kā vīruss izplatās arī Eiropā, skaidrs, ka to jutīs visa tautsaimniecība. Apstrādes rūpniecība atkarīga gan no importētiem izejmateriāliem un komponentēm, gan pieprasījuma eksporta tirgos (60% no apgrozījuma ir tieši eksportā), tādēļ tā spēcīgi izjūt jebkuru viļņošanos globālajā izaugsmē.
Zorgenfreija norādīja, ka ietekme uz apstrādes rūpniecību, līdzīgi kā uz pārējo ekonomiku, būs atkarīga no tā, cik ilgi koronavīruss būs dienaskārtībā, jo ekonomika ir lielā mērā balstīta uz emocijām.
"Neskaidrība par vīrusa izplatību un tā riskiem nozīmē lielāku nedrošību gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vidū. Iedzīvotāji var atlikt patēriņu, atcelt ceļojumus, izvairīties no publiskām vietām, kamēr uzņēmumi - atlikt lēmumus par jaunām investīcijām un biznesa attīstību. Liela loma būs valstu valdībām, to spējai informēt, bet pārlieku nesatraukt, sabiedrību, un to koordinētiem fiskālajiem stimuliem," skaidroja Zorgenfreija.
Viņa piebilda, ka Starptautiskais Valūtas fonds piedāvā 50 miljardu dolāru palīdzību vīrusa skartajām valstīm, arī atsevišķas valdības jau paziņojušas par budžeta tēriņu palielināšanu cīņai ar vīrusu un tā radītajām ekonomiskajām sekām. Šis vīrusa šoks var palīdzēt fiskālajai politikai sākt spēlēt aktīvāku lomu ekonomikas attīstības virzīšanā, ko līdz šim bija uzņēmusies monetārā politika, norādīja Zorgenfreija.
Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš informēja, ka signāli par rūpniecības nākotnes tendencēm nozares aptaujās ir diezgan cerīgi. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss gan janvārī, gan februārī nav izkustējies ārpus šaurās svārstību zonas, kur tas jau pavadījis vairākus gadus, ko varētu raksturot drīzāk kā mērenu optimismu - tas ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Ir neparasti lieli kontrasti starp nozarēm, salīdzinot nākotnes vērtējumus, pirmkārt par gaidāmo ražošanas apjomu un pasūtījumu portfeli.
"Ražošanas apjomu prognozes inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) ir apmēram pēdējās desmitgades vidējā līmenī. Savukārt vērtējums par pasūtījumu portfeli ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, pēdējo trīs gadu labie aptauju rezultāti ir visumā "godīgi" atspoguļojušies ražošanas pieaugumā. Kokrūpniecībā ražošanas gaidu un pasūtījumu vērtējums turpretim līdzinās 2010.gada sākuma jeb krīzes līmenim," skaidroja Strautiņš.
Viņš piebilda, ka no pasaules tirgiem pienāk pretrunīgi signāli. Ķīnā PMI indeksi (iepirkumu vadītāju aptauju rezultāti) februārī bija katastrofāli, kā to var gaidīt brīdī, kad ceļošana un preču transportēšana ir lielā mērā paralizēta un daudzām rūpnīcām nav atļauts strādāt. ASV un eirozonā rūpniecības PMI indeksi bija ļoti tuvu nullei - pirmajā nedaudz virs, bet otrajā zem šīs atzīmes.
"Lai arī nedaudz "zem ūdens", eirozonā indekss tomēr bija augstākais pēdējā gada laikā. Eiropā ziņo par ietekmi uz piegādes ķēdēm, bet situācija nav graujoša. Iespējami arī labvēlīgi efekti, ražošanai pārceļoties atpakaļ no Āzijas, tai skaitā pēc lielās jezgas beigām tālākā nākotnē. Varētu teikt, ka kopumā signāli par rūpniecības nākotni ir cerīgi, ja vien nebūtu tā vīrusa. Ir liels risks, ka tas ievilks eirozonas ekonomiku recesijā, tā ietekmi mēs vēl neredzam pat jaunākajās noskaņojuma aptaujās," piebilda Strautiņš.
