Pasaulē
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka. Tostarp pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apmēri Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim.
Viņš atzīmēja, ka šogad jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ražošanas apmēri Latvijas rūpniecībā samazinājās vien par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apmēri saruka par 2,3%, kas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apmēri Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7%.
"Īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē," piebilda Āboliņš, atzīmējot, ka Latvijas rūpniecība šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apmēru kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.
Āboliņš norādīja, ka no nozaru viedokļa jūnijā joprojām lielākais vairums apstrādes rūpniecības apakšnozaru bija mīnusos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un tikai poligrāfijā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā tika fiksēts neliels pieaugums par attiecīgi 3% un 1,6%. Taču daudzās nozarēs šie mīnusi ir kļuvuši krietni mazāki un tikai iekārtu uzstādīšanas, kā arī remonta nozarē kritums joprojām būtiski pārsniedz 20%, kas gan vairāk ir saistīts ar tranzīta nozares problēmām. Salīdzinājumā ar aprīli situācija visstraujāk uzlabojusies auto detaļu, būvmateriālu, kā arī mēbeļu ražošanā.
"Īstermiņa indikatori liek domāt, ka arī jūlijā situācija Latvijas rūpniecībā turpināja uzlaboties un nozarē, iespējams, redzēsim pat nelielu pieaugumu. Elektroenerģijas patēriņš pēc 4-5% krituma aprīlī un maijā, jūlijā jau pietuvojos iepriekšējā gada līmenim, jauno pasūtījumu apmērs aug un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits rūpniecībā ir pieaudzis no 2,6 mēnešiem aprīlī līdz četriem jūlijā. Tāpat būtiski uzlabojušās nodarbinātības gaidas un, neskatoties uz dīkstāves pabalstu pārtraukšanu, arī straujš bezdarba kāpums vairs nav vērojams. Te gan jāpiebilst, ka pēc dīkstāves pabalstu saņemšanas darba devēji mēnesi nevarēja atbrīvot darbiniekus no darba, tādēļ augustā situācija vēl varētu mainīties," sacīja Āboliņš.
Viņš arī atzīmēja, ka krīzes smagākā fāze šobrīd, noteikti, ir aiz muguras, un šogad kopumā kritums rūpniecībā, visticamāk, būs mazāks, nekā gaidīts, un varētu būt 2-4% robežās. Tomēr riski joprojām ir gana būtiski un krīze noteikti vēl nav galā. Pasaulē Covid-19 vīrus turpina izplatīties, politiskie riski ir lieli, un ekonomikā nav izslēgti jauni satricinājumi, it īpaši ja pārāk strauji tiktu pārtraukti apjomīgie ekonomikas atbalsta pasākumi.
Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka apstrādes rūpniecības PMI indeksa pieaugums Eiropā jūlijā ir uzmundrinoša ziņa, signalizējot par ekonomikas atveseļošanos. PMI indekss turpināja strauji uzlaboties, jo daudzie ierobežošanas pasākumi tika mazināti un lielie ražotāji spēja atjaunot darbību. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga gan Centrāleiropas valstīs, gan tādās valstīs kā Vācija, Francija un Itālija, paceļoties virs 50 punktu atzīmes. Taču rādītājs joprojām bija zem vidējā vēsturiskā līmeņa. Ķīnas "Caixin" indekss norādīja, ka rūpniecības izaugsmes tempi pagājušajā mēnesī bija spēcīgākie pēdējo desmit gadu laikā.
Viņš piebilda, ka jūlijā saruka mīnusi arī Latvijas apstrādes rūpniecības noskaņojumā, parāpjoties no -12,1 punkta jūnijā līdz -7 punktiem. Straujāk uzlabojās noskaņojums mazumtirdzniecībā, kas jūlijā pakāpās līdz -5,6.
"Kopējais pacēluma vilnis nesīs uz augšu arī Latvijas rūpniecību un ļaus strauji kompensēt iepriekšējo mēnešu kritumu, pietuvojoties pirmskrīzes pozīcijām. Protams, ekonomikas atbalsta pasākumi sniegs nozīmīgu stimulu ekonomiskajai aktivitātei, taču jautājums vai tie spēs nokompensēt uzņēmēju atliktās investīcijas," sacīja Gašpuitis.
Viņš skaidroja, ka šī iemesla dēļ potenciāls lēnāk atgūties no krituma varētu būt iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (jūlijā -34,9%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-8,9%). Autobūves un mazumtirdzniecības atjaunošanās ļaus turpināt deldēt mīnusus gan automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-20,7%), gan apģērbu (-19,4%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (-16,4%). Tomēr ar autobūvi saistītājās nozarēs līdz pirmskrīzes līmenim aizsniegties varētu prasīt ilgāku laiku kā citās.
Gašpuitis klāstīja, ka augstais pieprasījums pēc kokmateriāliem varētu sniegt labas iespējas jau drīzumā atsākt izaugsmi kokrūpniecībā. ASV un citviet pieprasījums ātri atjaunojas, bet sociālās distancēšanās pasākumu dēļ piedāvājums netiek līdzi, kas uztur augstu resursa cenu. Visticamāk, ka izaugsmi turpinās arī poligrāfijas un ķīmijas, bet sāks arī pārtikas nozare.
"Redzot pozitīvās tendences, ļoti iespējams, ka apstrādes rūpniecība jau jūlijā varētu izkāpt nelielos plusos. Tomēr rudens perspektīvas joprojām ir neskaidras. Šobrīd ticamākais scenārijs ir, ka pašreizējais atkopšanās vilnis nedaudz noplaks, bet tik smagi atkritieni nesekos," sacīja Gašpuitis.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, tostarp jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, uzrādot kāpumu par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi - gada laikā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.
"Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs - virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst," sacīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka nozaru salīdzinošās sekmes ir līdzīgas kā iepriekšējos mēnešos. Labāk par vidējo klājas nozarēm, kuras mēdz vienkāršoti un daļēji maldinoši pieskaitīt pie zemas pievienotās vērtības nozarēm - pārtika un kokapstrāde, arī nemetāliskie minerāli (būvmateriāli un stikla šķiedra). Izcili labi klājas ķīmiskajai rūpniecībai, plusos turas arī elektrotehniskā nozare. Krīzes dēļ nepārprotami cieš divas mašīnbūves nozares, ko ir viegli izskaidrot ar situāciju pasaules tirgos. Mašīnu un iekārtu ražošanā jūnijā kritums gada laikā bija 15,2%, kas ir vairāk nekā pirmajā pusgadā vidēji (-12,7%), ražošana turpināja samazināties arī salīdzinājumā ar maiju (-10,2%). Autorūpniecība maijā un jūnijā ir palielinājusi izlaidi par desmitiem procentu, tomēr tā jūnijā vēl ražoja par 20,7% mazāk nekā pirms gada, jo martā un aprīlī piedzīvotā "avārija" bija patiesi dramatiska.
"Šodien publiskotie dati turpina zīmēt nemainīgi bēdīgu ainu vieglajā rūpniecībā," pauda Strautiņš, piebilstot, ka tekstila un apģērbu ražošanā jūnijā bija kritums par attiecīgi 16,4% un 19,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas ir nedaudz vairāk kā pirmajā pusgadā kopumā. Taču turpinās arī nebeidzamās domstarpības starp nozares asociāciju un statistiķiem - asociācija piekrīt, ka ir kritums tekstila ražošanā, bet apgalvo, ka saskaņā ar tās datiem apģērbu ražošanā (ieskaitot arī sejas maskas un vienreizējos apģērbus) pirmajos piecos mēnešos bijis pieaugums par 10%.
"Intriga arvien pieaug, būtu jauki to atrisināt, jo šķiet, ka šai valdībai, atšķirībā no dažām citām Latvijas vēsturē, tiešām rūp rūpniecības liktenis, taču ir grūti pieņemt lēmumus, īsti nesaprotot, kas notiek. Ir tiešām grūti iedomāties, kā nozares pārstāvji varētu tik ļoti maldīties. Taču arī no ražotāju skatu punkta tuvākās nākotnes izredzes apģērbu tirgū ir nepievilcīgas, jo noliktavas ir pilnas ar nepārdotām precēm, kuras varbūt mēģinās tirgot arī vēl nākamgad, bet no septembra rūpnīcās vajadzētu sākties nākamā pavasara un vasaras apģērbu ražošanai," klāstīja Straurtiņš.
Tomēr viņš atzina, ka kopumā rūpniecībai ir klājies labāk, nekā varēja gaidīt krīzes sākumposmā.
"Tuvāko mēnešu ražošanas apmēru prognoze Latvijā veiktajās aptaujās pēc trīs mēnešu "salnas" jūlijā kļuva pozitīva. Par pāreju no lejupslīdes uz izaugsmi kopš jūlija signalizē arī eirozonas PMI indekss. Gan eirozonas, gan Latvijas indeksi it kā rāda pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, vismaz tādi ir aptaujātajiem uzdotie jautājumi. Taču faktiski tie līdz šim signalizējuši par izmaiņām gada laikā, jo mēneša laikā izaugsme atsākās jau maijā. Tāpēc var lolot cerību, ka jūlijā būs turpinājies kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet gada laikā izmaiņu virziens kļuvis augšupvērsts," pauda Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 3,8% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bija kritums par 4,5%.
