"Mēs, protams, gribētu, lai paši uzņēmumi, kas strādā ar konkrētajām valstīm, vairāk skatītos un analizētu sankciju režīmus. Paši uzņēmumi ļoti labi zina, kurā brīdī tas ir normāls eksports un kurā brīdī tas ir sankciju apiešanas mēģinājums, piemēram, caur Kazahstānu sūtot preces, kas domātas Krievijas tirgum. Bankas dara savu darbu, bet vajadzētu tomēr arī vairāk darbu darīt pa perimetru," teica Bajāre.
Vienlaikus viņa norādīja, ka bankas jau ir pieradušas pie sankciju regulējuma un ir iemācījušās ar to strādāt, bet, protams, tas prasa lielu darbu un ļoti intensīvu komunikāciju ar klientiem, jo tikai viņi zina patieso darījuma būtību un to, kas ir preces faktiskais galamērķis.
"Mums tas prasa būtisku darba ieguldījumu un komunikāciju. Es gan teikšu, ka nu jau visi saprot, kāpēc mēs uzdodam jautājumus, un nav vairs kāda, kas pēkšņi ir pamodies un "nokritis no plaukta"," piebilda Bajāre.