Pasaulē
Partijā aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā straujo degvielas cenu pieaugumu un tā ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un valsts ekonomiku kopumā, ir nepieciešama skaidrība par katras degvielas cenu veidojošās komponentes pamatotību. Tāpēc AS deputāti ir vērsušies ar pieprasījumu pie ekonomikas ministra.
Partijā atzīmē, ka atbilstoši Enerģētikas likumam centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"). Likums arī paredz, ka pārvaldītāja uzdevumos ietilpst drošības rezervju iegāde, to uzturēšanas un rotācijas nodrošināšana, drošības rezervju pakalpojuma maksas administrēšana, drošības rezervju uzkrāšanas fonda uzturēšana un administrēšana, kā arī aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzraudzība.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība" pārvaldītājs administrē drošības rezervju pakalpojuma maksu un drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kā arī organizē drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju. Atbilstoši šiem noteikumiem ir paredzēts, ka pakalpojuma maksas likme no 2026. gada februāra ir 81,26 eiro par vienu naftas produktu tonnu, un tā tiek aprēķināta par iepriekšējā mēnesī realizēto vai savam patēriņam ievesto vai importēto naftas produktu apmēru. Vienlaikus no drošības rezervju uzkrāšanas fonda atļauts segt ne vien rezervju iegādes izmaksas, bet arī infrastruktūras, loģistikas, pārbaužu, apdrošināšanas, finanšu risku vadības un administratīvās izmaksas, min AS.
Tāpat AS atzīmē, ka Ministru kabineta noteikumu anotācijā skaidrots, ka mazumtirdzniecības klientiem šī maksa var ietekmēt degvielas cenu par litru, ja tirgotājs pakalpojuma maksas izmaksas pārnestu degvielas cenā. Ekonomikas ministrija vienlaikus norādījusi, ka izmaksu iekļaušana degvielas cenā ir atkarīga no tirgotāja cenu politikas un savstarpējās konkurences, bet ilgtermiņā šādam sadārdzinājumam patērētājiem vairs nebūtu pamata un tam būtu jāsamazinās, jo pēc drošības rezervju iegādes turpmāk būtu nepieciešama vien drošības rezervju uzturēšana un atjaunošana.
AS, atsaucoties uz anotācijā minēto, norāda, ka pakalpojuma maksas likme 81,26 eiro apmērā uz degvielas cenu mazumtirdzniecībā aptuveni varētu veidot dīzeļdegvielai 0,069 eiro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet benzīnam - 0,061 eiro par litru bez PVN.
Lai gūtu pārliecību par valsts naftas produktu drošības rezervju finansēšanas izmaksu pamatotību un pārvaldības efektivitāti, AS deputāti aicina ekonomikas ministru skaidrot, kāds bija faktiski iekasētais drošības rezervju pakalpojuma maksas apmērs 2024. gadā, 2025. gadā un 2026. gada pirmajos mēnešos, kā arī, kādas izmaksas no drošības rezervju uzkrāšanas fonda ir segtas 2024. gadā, 2025. gadā un 2026. gada pirmajos mēnešos.
AS deputāti vēlas arī zināt, kāds drošības rezervju apmērs tonnās un vērtībā bija faktiski izveidots 2024. gada 31. decembrī, 2025. gada 31. decembrī un atbildes sniegšanas dienā, kā arī kādu daļu no nepieciešamā apmēra tas veidoja katrā no minētajiem datumiem. Deputāti lūdza arī norādīt, vai atbildes sniegšanas dienā nepieciešamais drošības rezervju apmērs ir pilnībā sasniegts un, ja ir, tad kurā datumā tas tika sasniegts.
Ja nepieciešamais drošības rezervju apmērs jau ir pilnībā sasniegts, AS deputāti lūdz skaidrot, kāpēc pakalpojuma maksas likme nav attiecīgi samazināta līdz līmenim, kas atbilst vienīgi drošības rezervju uzturēšanas, atjaunošanas un rotācijas izmaksām, un kad Ekonomikas ministrija plāno šādu samazinājumu īstenot. Savukārt gadījumā, ja šis apmērs vēl nav sasniegts, deputāti lūdz norādīt plānoto termiņu tā sasniegšanai un paredzamo pakalpojuma maksas likmes dinamiku līdz minētā apmēra pilnīgai sasniegšanai.
Tāpat, ja drošības rezervju pakalpojuma maksas ietvaros faktiski iekasēto līdzekļu apmērs pārsniedz attiecīgajā periodā drošības rezervju iegādei, uzturēšanai, rotācijai un citām ar tām saistītajām izmaksām nepieciešamo apmēru, AS deputāti lūdz norādīt, kas notiek ar šo finanšu līdzekļu pārpalikumu, kāds ir tiesiskais pamats tā turpmākai izmantošanai un vai tas tiek ņemts vērā, nosakot pakalpojuma maksas likmi nākamajiem periodiem.
AS deputāti vēlas arī zināt uz kādu aprēķinu, datu un pieņēmumu pamata ir noteikta pakalpojuma maksas likme 81,26 eiro par vienu tonnu, un kā Ekonomikas ministrija aprēķināja tās ietekmi uz degvielas gala cenu, tostarp anotācijā norādīto iespējamo ietekmi - 0,069 eiro par litru dīzeļdegvielai bez PVN un 0,061 eiro par litru benzīnam bez PVN.
Deputāti grib arī zināt, vai Ekonomikas ministrija ir veikusi vai pasūtījusi izvērtējumu par drošības rezervju pakalpojuma maksas faktisko ietekmi uz degvielas mazumtirdzniecības cenām, transporta nozares izmaksām, loģistikas un apgādes sektora izmaksām, kā arī uz tautsaimniecību kopumā. Ja šāds izvērtējums ir veikts, AS deputāti lūdz to iesniegt, bet, ja nav veikts, lūdz skaidrot, kā Ekonomikas ministrija pamato šādas maksas uzturēšanu bez regulāra tās ekonomiskās ietekmes novērtējuma.
AS deputāti vēlas arī noskaidrot, kā Ekonomikas ministrija ikdienā seko līdzi drošības rezervju pakalpojuma maksas ietekmei uz degvielas gala cenu patērētājiem un uzņēmumiem, īpaši transporta, loģistikas un apgādes sektorā, un kādus konkrētus pasākumus ministrija ir veikusi vai plāno veikt, lai ilgtermiņā mazinātu šīs maksas ietekmi uz patērētājiem un tautsaimniecības izmaksām, kā arī kādi konkrēti Ekonomikas ministrijas uzraudzības pasākumi ir veikti attiecībā uz "Possessor", tostarp cik ceturkšņa pārskati ir saņemti, kādas administratīvās izmaksas ir apstiprinātas un kādi pārkāpumi vai trūkumi, ja tādi konstatēti, ir identificēti.
LETA jau vēstīja, ka iepriekš Valainis paziņoja, ka Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju.
Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.
Valainis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par rezervju novirzīšanu tirgū, būtiski panākt iespējami lielāku ietekmi uz tirgus situāciju un degvielas cenām, vienlaikus saglabājot rezervju pamatmērķi - nodrošināt resursu pieejamību gadījumā, ja Latvijā rastos reāls degvielas trūkums.
