Pasaulē
Pret privātpersonām vērstā krāpniecība kopumā ir izplatītāka, taču uzņēmumu gadījumā tiek izkrāptas krietni lielākas naudas summas. Kā liecina aptaujas dati, lielākā daļa jeb 80% aptaujāto uzņēmumu prot savlaicīgi atpazīt krāpšanas situācijas un pasargāt finanšu resursus. Tomēr ir arī gadījumi, kad, iekrītot krāpnieku lamatās, uzņēmumi savu naudu pazaudē.
No uzņēmumiem, kuri saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, 19% ir saņēmuši SMS vai e-pastus, ar lūgumu steidzami veikt kādu darbību internetbankā un ievadīt lietotājvārdu, paroli vai bankas kartes datus.
Vēl 16% respondentu saskārušies ar vikšķerēšanu jeb tā dēvēto telefonkrāpšanu - saņemti tālruņu zvani, krāpniekiem izliekoties par bankas vai citu pakalpojumu sniedzēju darbinieku, lūdzot atklāt internetbankas datus, apstiprināt piekļuves un maksājumu pieprasījumus ar "Smart-ID" vai kodu kalkulatoru. 12% aptaujāto uzņēmumu saņēmuši viltotus rēķinus par precēm vai pakalpojumiem.
"SEB bankas" veiktā aptauja liecina, ka 7% krāpšanas upuru savu naudu ir izdevies atgūt, bet divas reizes lielāks uzņēmēju skaits jeb 13% izkrāpto naudu ir zaudējuši. Lai arī 80% uzņēmēju ir spējuši savlaicīgi atpazīt krāpniekus, vairāk nekā puse jeb 56% nekādas apmācības šajā jomā saviem darbiniekiem nepiedāvā.
Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par krāpšanu apjomu četrās lielākajās Latvijas komercbankās liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā cilvēki ir zaudējuši vairāk nekā piecus miljonus eiro, lielākoties pašiem apstiprinot maksājumus, bet novērsto krāpšanas mēģinājumu kopsumma ir 4,3 miljoni eiro.
Aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023.gada jūnijā veica pētījumu aģentūra "Norstat", un tajā piedalījās 750 Latvijas uzņēmumi.
