Pasaulē
Šodien tiesā liecināja PTAC darbiniece, kura 2015. gadā sastādīja atzinumu, kurš tika pievienots lietas materiāliem. Lieciniece atbildējusi uz vairākiem tehniskiem bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža aizstāvja jautājumiem par iepriekš sastādīto atzinumu.
Tiesas sēdē bija ieplānots iztaujāt arī ekspertu, bet viņš pašlaik atrodas attaisnotā prombūtnē ārzemēs, līdz ar to tiesa nolēma, ka viņš tiks iztaujāts 10. decembra tiesas sēdē.
Krimināllietā par lielveikala "Maxima" jumta sagrūšanu 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki, apsūdzēts būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis.
Krimināllieta apelācijas instancē tiek skatīta, ievērojot AT lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā, proti, Sergeta, Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un Krimināllikuma 123.panta otrās daļas par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Toties Balodis apsūdzēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā jeb par valsts amatpersonas bezdarbību.
Tiesa arī vērtēs piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA "Re&Re" un SIA "CMConsulting" saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Agra Skradaiļa iesniegto apelācijas protestu, apsūdzētā Sergeta aizstāvja Artūra Zvejsalnieka un cietušo apelācijas sūdzībām.
Jau vēstīts, ka AT iepriekš atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Sergeta notiesāšanu, jo AT ieskatā atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma.
Savukārt daļā par Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa un Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.
Daļā, kas attiecas uz pārējiem iepriekš apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts, līdz ar to viņi atzīti par nevainīgiem un viņiem tiesvedības process beidzies. Šie cilvēki ir arhitekts Andris Kalinka, bijusī Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja Marika Treija, bijusī būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un SIA "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva. Treija jau ir mirusi.
Līdz šim pirmās divas tiesas instances par vainīgu lietā ir atzinušas tikai vienu personu - veikala būvinženieri Sergetu, vienlaikus norādot uz trūkumiem izmeklēšanā. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.
Pēc tam apsūdzības tika grozītas, ņemot vērā AT lēmumā ietvertās atziņas. Faktiski no apsūdzībām tika izslēgtas tās personas, attiecībā uz kurām stājās spēkā attaisnojošais spriedums, kā arī viena neliela nianse, attiecībā uz kuru AT norādīja, ka šim apstāklim nav izšķirošas nozīmes jumta konstrukciju nobrukumā, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Pamatā apsūdzības palika tādas pašas, kādas tās bija no paša sākuma 2015. gadā, tikai ar nelieliem precizējumiem un konkretizāciju, norādīja prokuratūrā.
Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, pirmā instance - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa - iepriekš atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.
Tiesa, piemēram, secināja, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas nav izmantoti pierādīšanā.
2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra sākotnēji deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
