Pasaulē
Viņš norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas procesā ir nepieciešams priekšlikumos papildus iekļaut tādus elementus kā prasību vienkāršošanu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, it īpaši mazajām un jaunajām, laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) nosacījumu atcelšanu mežsaimniecības pasākumos, kā arī valsts atbalsta nosacījumu vienkāršošanu un tamlīdzīgi.
"Kopumā Latvija pozitīvi vērtē EK ierosinājumus, bet uzskata, ka priekšlikumā nepieciešami uzlabojumi, lai panāktu patiesu vienkāršošanu," norāda Krūmiņš.
ZM pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē šonedēļ apsprieda priekšlikumus Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai un diskutēja par EK priekšlikumiem ilgtspējīgai zvejai ES un zvejas iespējām nākamajam gadam.
Ministri izteica viedokļus par EK priekšlikumu Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai, kas ietver administratīvā sloga samazināšanu un elastīgākas prasības lauksaimniecības politikas īstenošanai, tāpat arī atvieglinātas prasības vairākos LLVS nosacījumos, atbalstā jaunajiem, mazajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem un citus. Tāpat EK, sagatavojot priekšlikumu, ir ņēmusi vērā dalībvalstu, tostarp Latvijas iebildumus par apgrūtinājumiem Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu pārvaldībā un grozīšanā.
Ministrijā norāda, ka Latvija kopumā atzinīgi vērtē EK ierosinātās izmaiņas LLVS nosacījumos, tomēr atkārtoti aicināja ilggadīgo zālāju saglabāšana un mitrāju un kūdrāju aizsardzību svītrot no nosacījumu sistēmas, lai neradītu papildu slogu lauksaimniekiem un dalībvalstīm, kuras piedzīvo strukturālas pārmaiņas nozarē un kurās ir liels mitrzemes un kūdras augsnes īpatsvars.
Savukārt EK piedāvātās atkāpes no nosacījumu sistēmas mazajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem Latvija vērtē piesardzīgi, jo šādi izņēmumi var negatīvi ietekmēt citus atbalsta pretendentus, uzliekot tiem lielāku slogu ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību izpildē. Tāpat Latvija uzskata, ka EK ierosinātā Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu grozīšanas atvieglināšana ir atbalstāma, tomēr tikai šo lēmumu īstenošana parādīs patieso vienkāršošanas līmeni.
EK priekšlikumā rosina arī samazināt lauksaimniecības rezerves izmantošanu, vienlaikus paredzot iespēju dalībvalstīm izveidot jaunu krīzes maksājumu lauksaimniekiem pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem. Latvija uzskata, ka efektīvāks un taisnīgāks risinājums krīzes situācijām būtu primāri izmantot tieši lauksaimniecības rezervi, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju atbalstam visām dalībvalstīm un samazinot risku tirgus un konkurences kropļošanai visā ES.
Apspriežot EK paziņojumu par ES zivsaimniecības, tostarp Baltijas jūras ilgtspēju un zvejas apmēru nākamajam gadam, Latvija aicināja ļoti nopietni izvērtēt visus apstākļus un atbildību par zivju krājumu sarukumu neattiecināt tikai uz ES dalībvalstu zvejniekiem.
Ministrijā uzsver, ka Krievijas turpinātā mērķzveja Baltijas jūrā, kas neatbilst zinātnieku rekomendācijām, ir papildu drauds jau tā apdraudētajiem zivju krājumiem
