Pasaulē
ĀM norādīja, ka 7.maijā un 8.maijā notiks neformālā ES valstu un valdību vadītāju sanāksme - Porto samits, kurā bez sociālajiem jautājumiem plānota arī augsta līmeņa tikšanās ar Indijas premjerministru video formātā.
ĀM atzīmēja, ka 2017.gada sociālajā samitā Gēteborgā tika proklamēts Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, ietverot 20 principus rīcībai sociālajā jomā, lai nodrošinātu taisnīgu, iekļaujošu un iespējām bagātu Eiropu. 2021.gada 4.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu, definējot konkrētus pasākumus pīlāra ieviešanai, kā arī trīs ES līmenī līdz 2030.gadam sasniedzamus pamatmērķus, proti, vismaz 78% no pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir nodarbināti, vismaz 60% no pieaugušajiem katru gadu piedalās mācībās, par 15 miljoniem samazināts personu skaits, kas ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.
Pēc ĀM paustā, ES darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits norādīja, ka rīcības plāns paredz minimālos mērķus un aicināja dalībvalstis definēt nacionālos mērķus, ņemot vērā šos pamatmērķus.
Porto sociālajā samitā plānots paust apņemšanos ieviest Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu, kā arī līdz 2030.gadam sasniedzamos pamatmērķus. 7.maijā norisināsies augsta līmeņa konference, kuras centrālā tēma būs Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ieviešana. Diskusijas notiks trīs paralēlās sesijās "Darbs un nodarbinātība", "Prasmes un inovācija" un "Labklājības valsts un sociālā aizsardzība". 7.maija konference paredzēta kā ieguldījums 8.maija neformālajai Eiropadomei, kurā paredzēts nodrošināt politisku atbalstu pīlāra ieviešanai, norādīja ĀM.
ĀM vērsa uzmanību, ka Latvija ir gandrīz sasniegusi Rīcības plāna nodarbinātības mērķi - Latvijā 2019.gadā bija nodarbināti 77,4% personu vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Savukārt attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanu Latvijā 2019.gadā bija ceturtais augstākais iedzīvotāju īpatsvars ES, kas pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam - 27,3%, kā arī otrais augstākais nabadzības risks ES pēc sociālajiem transfertiem - 22,9%, kas rada izaicinājumu arī nabadzības un sociālās atstumtības riska samazināšanas mērķa sasniegšanā. Tomēr minimālā ienākumu reforma, kas stājās spēkā no 2021.gada, ir nozīmīgs solis, virzoties uz noteikto mērķi.
Pēc ĀM paustā, daļu no EK uzstādītajiem mērķiem Latvijā paredzēts īstenot saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2021. līdz 2027.gadam - līdz 2027.gadam paaugstināt nodarbinātību pieaugušajiem līdz 78%, kā arī samazināt nabadzības riska indeksu pēc sociālo transfertu saņemšanas līdz 21,5%. Šo mērķu sasniegšanu atbalstīs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021. līdz 2027.gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. līdz 2027.gadam, kā arī saistīto pasākumu īstenošana Kohēzijas politikas darbības programmā un Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā.
Informatīvajā ziņojumā norādīta arī Latvijas nostāja, kas nosaka, ka valsts atbalsta ES sociālās dimensijas stiprināšanu atbilstoši Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānam, norādot, ka jāievēro dalībvalstu kompetence sociālās politikas jomā, nodrošinot dalībvalstīm izvēles brīvību, ar kādiem pasākumiem būtu sasniedzami izvirzītie mērķi
Latvijas ieskatā, gan dalībvalstīs, gan ES līmenī regulāri jāapzina, kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas individuālai un uzņēmumu izaugsmei un inovācijām, kā arī jāsniedz atbalstu atbilstošu mācību nodrošināšanai visa mūža garumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijai liels izaicinājums būs mērķis par pieaugušo regulāru dalību mācībās. Latvijas nostāja nosaka, ka mērķa sasniegšanā ir būtisks katras iesaistītas puses ieguldījums tai skaitā valsts, darba devēju, indivīdu un EK atbalsts. Vienlaikus, Latvijas ieskatā, ir svarīgi analizēt un savlaicīgi novērst šķēršļus dalībai zināšanu apguvē, un veicināt, lai ikvienam būtu pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība mūža garumā, nodrošinot prasmes, kas pilnā mērā ļauj piedalīties sabiedrības dzīvē un pielāgoties izmaiņām darba tirgū.
