Pasaulē
Valsts prezidenta kancelejas Mediju centrā aģentūrai LETA pavēstīja, ka Rinkēvičs šodien telefonsarunā ar Igaunijas prezidentu Karisu un Lietuvas prezidentu Nausēdu pārrunāja bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu Baltijas valstu gaisa telpā un nepieciešamību stiprināt NATO aizsardzības spējas austrumu flangā.
Telefonsarunā visu triju Baltijas valstu prezidenti arī vienojās par kopīgu paziņojumu.
Tajā visu Baltijas valstu prezidenti stingri nosodījuši šādus pārkāpumus un kategoriski noraida Krievijas īstenoto dezinformācijas kampaņu pret Baltijas valstīm. Baltijas valstis kā atbildīgas NATO sabiedrotās nekad nav atļāvušas izmantot savu teritoriju un gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem pret mērķiem Krievijā, uzsvērts paziņojumā.
Prezidenti arī noraida un kategoriski nosoda draudus, ko Krievija pauda pret Latviju Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sanāksmē 19. maijā.
Paziņojumā teikts, ka, izvirzot nepamatotas apsūdzības, Krievijas cenšas novērst starptautiskās sabiedrības uzmanību no tās kara pret Ukrainu un Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu. Baltijas valstis apstiprina pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu.
"Mēs atkārtoti apliecinām uzticību NATO, mūsu kolektīvajai aizsardzībai un transatlantiskajai vienotībai. Mēs uzsveram nepieciešamību uzturēt spēcīgu un uzticamu atturēšanas un aizsardzības spēju, tostarp nodrošinot ilgtermiņa investīcijas un taisnīgu atbildības sadali," uzsver Baltijas valstu prezidenti.
Latvija, Lietuva un Igaunija kā suverēnas valstis un NATO dalībvalstis atkārtoti apliecina savu nelokāmo apņemšanos aizsargāt to gaisa telpu un robežas, teikts paziņojumā. Prezidenti norāda, ka Baltijas valstis piešķir prioritāti ieguldījumiem pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā. Šajā kontekstā prezidenti paziņojumā uzsver NATO pastiprināto modrības aktivitāšu "Austrumu sardze" un "Baltijas sardze" nozīmi, izsaka pateicību NATO sabiedrotajiem par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu un atbalstu, kā arī aicina sabiedrotos tās pastiprināt ar papildu spējām.
"Mēs uzsveram arī turpmākās sadarbības un savlaicīgas tādu projektu īstenošanas nozīmi kā Baltijas aizsardzības līnija un Eiropas Savienības vadošā iniciatīva "Eastern Flank Watch"," teikts paziņojumā.
Tajā arī uzsvērts, ka aizsardzības spēju stiprināšana NATO austrumu flangā joprojām ir prioritāte, īpaši nodrošinot spēcīgu un uzticamu pretgaisa aizsardzību. Tādēļ Baltijas valstu prezidenti uzsver nepieciešamību pāriet no gaisa telpas patrulēšanas misijas uz gaisa aizsardzības misiju un stiprināt pašreizējo sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs ar pretbezpilota sistēmu spējām.
Paziņojumā prezidenti arī atkārtoti aicina Krieviju izbeigt karu pret Ukrainu un apņemties nekavējoties panākt visaptverošu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu kā pirmo soli ceļā uz taisnīgu un ilgstošu mieru, pilnībā ievērojot ANO Statūtus un to principus.
Rinkēviš tāpat šodien video konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rutti pārrunāja aktuālo drošības situāciju Latvijas un Baltijas valstu gaisa telpā.
Valsts prezidents pateicās NATO ģenerālsekretāram par stingro nostāju, atspēkojot Krievijas klajos melus un draudus. Rinkēvičs pauda pateicību par NATO sabiedroto atbalstu un spēju izvietošanu Latvijā.
Amatpersonas pārrunāja tālākus neatliekamus soļus Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībai un pastiprinātai sabiedroto iesaistei austrumu robežas aizsardzībā.
Savukārt Rutte tviterī uzsver, ka NATO ir pilnībā apņēmusies nodrošināt visu sabiedroto drošību, un turpinās gādāt, lai būtu viss nepieciešamais katra sabiedroto teritorijas centimetra aizsardzībai.
Jau vēstīts, ka Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja ANO Drošības padomes sēdē šonedēļ atkārtoja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) pausto, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.
Latvijas augstākās amatpersonas un arī Nacionālie bruņoties spēki (NBS) uzsvēruši, ka Krievija melo par Ukrainas triecieniem Krievijai no Latvijas.
NBS skaidro, ka pēc vairāk nekā četriem gadiem pilna mēroga kara, ko Krievija izvērš pret Ukrainu, ar katru mēnesi aizvien vairāk mainās kara aina.
