Pasaulē
Vides organizācijas pauž nopietnas bažas par 28. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) lēmumu par Baltijas jūras zvejas iespējām 2026. gadam, brīdinot, ka panāktā vienošanās nenodrošina piesardzības pieeju, kas nepieciešama, lai atjaunotu kritiski izsīkušās zivju populācijas un trauslo Baltijas jūras ekosistēmu.
Neskatoties uz skaidriem zinātniskiem brīdinājumiem par Baltijas jūras ekosistēmas bēdīgo stāvokli, uz jau izveidotiem tiesiskiem regulējumiem situācijas uzlabošanai, kā arī uz Eiropas Komisijas piedāvājumu par 2026. gada zvejas iespējām, kas bija balstīts uz piesardzības un atjaunošanas principiem, ES Padome noteica zvejas limitus, kas pārkāpj tiesiskās prasības gan saskaņā ar Kopējo zivsaimniecības politiku (CFP), gan ar Baltijas jūras daudzgadu plānu (MAP), dodot priekšroku īstermiņa ekonomiskajām interesēm, nevis ilgtermiņa ekosistēmas atjaunošanai, pārstāvēto vides organizāciju nostāju skaidro Lilientāle.
Organizācijas "Coalition Clean Baltic" jūras politikas eksperte Aimi Hamberga norāda, ka pierādījumi ir nepārprotami - Baltijas jūras ekosistēma ir smagā stāvoklī, un pašreizējā pārvaldība nedarbojas. Zvejas limiti jānosaka krietni zemāk par vienas sugas zinātniskajiem ieteikumiem, lai ņemtu vērā ekosistēmas mijiedarbību, datu nenoteiktību un šo zivju sugu izšķirošo lomu Baltijas jūras barības tīklā. Tā vietā ES Padome atkal ir pietuvinājusi bioloģiskās robežas sabrukumam, skaidro Hamberga.
Vides organizācijas norāda uz to, ka īpašas bažas rada lēmumi par pelaģiskajām zivīm - reņģēm un brētliņām, kas veido Baltijas jūras barības tīkla mugurkaulu. ES Padomes noteiktais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (TAC) Baltijas jūras centrālās daļas reņģu un Botnijas līča reņģu pārsniedz līmeni, kas nepieciešams, lai ievērotu Baltijas jūras daudzgadu plāna 4.6. pantu, kurā noteikts, ka zvejas iespējas jānosaka tā, lai būtu mazāka par 5% varbūtība, ka zivju krājumi nokrīt zem kritiskā biomasas līmeņa.
ES Padome nolēma palielināt Baltijas jūras centrālās daļas reņģu kvotu par 15% salīdzinājumā ar 2025. gadu, lai gan krājumi ir sliktā stāvoklī un tik tikko virs kritiskā līmeņa. Šis lēmums pārkāpj Baltijas jūras daudzgadu plānu, jo rada nepieņemami augstu risku un pārsniedz likumā noteikto 5% robežu kritiski zema līmeņa sasniegšanai, kas varētu apdraudēt populācijas vairošanos, norāda vides orgnaizācijas.
Attiecībā uz Botnijas līča reņģu ES Padome samazināja kvotu par 41%, taču arī šis samazinājums vides organizāciju vērtējumā ir nepietiekams, lai ievērotu likuma prasības. Noteiktais nozvejas apjoms rada daudz lielāku varbūtību, ka nārsta krājumi samazināsies zem kritiskā biomasas līmeņa, tieši pārkāpjot juridiski saistošos drošības mehānismus, kas izveidoti, lai novērstu neatgriezenisku kaitējumu zivju populācijām, pausts PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas paziņojumā.
Organizācijas "FishSec" vecākā zvejniecības padomniece Katrīne Pedersena Šīrmere skaidro, ka reņģes un brētliņas nav tikai nozīmīgas komerciālās zivis - tās ir būtiskas Baltijas jūras barības tīklā, un nodrošina pārtiku mencām, lašiem, jūras putniem un jūras zīdītājiem. "Šo barības zivju pārvaldībai jābūt īpaši piesardzīgai, ja vēlamies atjaunot visu ekosistēmu, taču Padome rīkojusies tieši pretēji," uzsver Šīrmere.
Vides organizācijas uzskata, ka ES Padomes lēmums palielināt brētliņu kvotu par 45% salīdzinājumā ar 2025. gadu ir īpaši satraucošs, ņemot vērā zinātnisko nenoteiktību un krājuma samazināšanās tendenci. Laikā no 2021. līdz 2023. gadam Baltijas jūras brētliņām bija viens no zemākajiem reģistrētajiem pieauguma rādītājiem. Lai gan Starptautiskā Jūras izpētes padome (ICES) sniedza ieteikumus, balstoties uz šķietami spēcīgu 2024. gada paaudzi, šis novērtējums balstās tikai uz vienu rudens pētījumu ziemeļaustrumu reģionos, tādēļ tā pienesums kopējai brētliņu biomasai ir ļoti nenoteikts, norāda vides organizācijas.
Lēmumu par brētliņām vēl vairāk sarežģī problēmas ar kļūdainu nozveju uzskaiti starp brētliņām un reņģēm, kā arī šo sugu sajaukšanos zvejā ar degradētajiem reņģu krājumiem. Tie esot faktori, kas prasa papildu piesardzību, nevis kvotu palielinājumu.
PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, ka sugu savstarpējā mijiedarbība barības tīklā ir jāņem vērā, lemjot par zvejas iespējām - tas ir būtisks elements uz ekosistēmu balstītā pieejā zivsaimniecības pārvaldībā, kas ir viens no Kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem.
Tomēr ES zvejniecības ministri acīmredzot nav devuši priekšroku brētliņu un reņģu populāciju atjaunošanai, pieņemot lēmumus par Baltijas jūras 2026. gada zvejas limitiem. Noteiktie TAC mazo pelaģisko zivju populācijām ir pārāk augsti, lai veicinātu šo svarīgo sugu atjaunošanos un vienlaikus uzlabotu kopējo Baltijas jūras ekosistēmas veselību, norāda Jentgena.
Lai gan ES Padomes lēmumi par Baltijas jūras zvejas iespējām ir ļoti neapmierinoši, cerību sniedzot Eiropas Komisijas un Baltijas jūras dalībvalstu kopīgā apņemšanās lūgt ICES sagatavot specifiskus zinātniskus ieteikumus par zivju krājumu atjaunošanas trajektorijām. Lai arī šī apņemšanās nav juridiski saistoša un nesniedz tūlītēju risinājumu, vides organizācijas cerot, ka tā iezīmē pagrieziena punktu centienos atjaunot trauslās Baltijas jūras zivju populācijas.
"Mēs nevaram turpināt pārvaldīt Baltijas jūras zvejniecību tā, it kā katra zivju populācija pastāvētu izolēti," uzsver Jentgena. Viņa atzīst, ka kopīgā apņemšanās atjaunot zivju krājumus ir apsveicams solis, kas atzīst nepieciešamību uzlabot pašreizējo zvejas pārvaldību. Tomēr pēc vārdiem jāseko darbiem. Šīs trauslās ekosistēmas - un no tās atkarīgo cilvēku iztikas - nākotne ir atkarīga no īstas, piesardzības principos balstītas, uz ekosistēmu vērstas zvejniecības pārvaldības ieviešanas jau tagad, nevis tālā nākotnē. "Mēs turēsim Komisiju un dalībvalstis pie atbildības par viņu solījumu," sola Jentgena.
Viedokli par ES zvejas ierobežojumiem paudušas vides organizācijas visā Eiropā - "Baltic Salmon Fund", "Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland", "Coalition Clean Baltic", "Danmarks Naturfredningsforening", "Deutsche Umwelthilfe", "FishSec", "Oceana", "Östersjölaxälvar i samverkan", PDF, "Seas At Risk" un PDF Baltijas jūras programma.
Kā vēstīts, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 28. oktobrī pieņemts lēmums palielināt reņģu un brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pirmdien un otrdien piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, kurā dalībvalstis pieņēma lēmumu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam.
Pieņemtā lēmuma rezultātā Latvijai 2026. gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī mencu (22.-24. apakšrajonā un 25.-32. apakšrajonā) nozvejas apjomi paliks nemainīgi - attiecīgi 10 tonnas un 37 tonnas, kas, salīdzinot ar sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, ir samazinājums attiecīgi par 80% un 62%.
Reņģu nozveja Baltijas jūrā apstiprināta 2674 tonnu apjomā, kas ir 15% palielinājums pret 2025. gadu, bet reņģu nozveja Rīgas jūras līcī apstiprināta 18 497 tonnu apmērā, kas ir 17% samazinājums. Brētliņām Baltijas jūrā apstiprināta nozveja 27 942 tonnu apmērā, un tas ir palielinājums par 45%, bet lašiem Baltijas jūrā nozveja apstiprināta 3359 gabalos, un tas ir 27% samazinājums.
Pēc diskusijām Luksemburgā Baltijas jūras valstu sadarbības platformas ("Baltfish") nozares ekspertu sanāksmē un pēc tam arī Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 28. oktobrī tika panākts kompromiss, akceptējot Baltijas jūras valstu kopīgo vienošanos par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Kompromiss būtiski izmainīja Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji piedāvātos mencu zvejas, kā arī lašu atpūtas zvejas (makšķerēšana, pašpatēriņa zveja) ierobežojumus 2026. gadam. Tie palika nemainīgi un atbilst reālajiem piezvejas apjomiem, kas vairs neapdraud citu zivju sugu zvejas turpināšanu Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Tāpat atbilstoši zinātnes pieļaujamajiem apjomiem par 45% tika palielinātas brētliņu un 15% Baltijas jūras centrālās daļas reņģu zvejas iespējas, salīdzinot ar EK priekšlikumu par šo zivju nozvejas apjomu nepalielināšanu.
Krauze norāda, ka pieņemtie lēmumi, kas tiešā veidā skar zvejniekus, zivju apstrādātājus un piekrastes ciematu iedzīvotājus, nedrīkst būt nepārdomāti un ar graujošu ietekmi.
