Pasaulē
VDD šogad ir izsniedzis 80 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. 79 no šīm amatpersonām speciālā atļauja izsniegta uz pilnu termiņu, proti, pieciem gadiem, bet vienam priekšsēdētāja vietniekam - uz saīsinātu termiņu jeb diviem gadiem.
Dienests apstiprina, ka vienas pašvaldības priekšsēdētājam speciālās atļaujas izsniegšana ir atteikta. LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona ir līdzšinējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), kurš šodien paziņoja par atkāpšanos no amata.
Savukārt viena pašvaldība vēl aizvien nav iesniegusi dienestam pieprasījumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu pašvaldības domes priekšsēdētājam. LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona ir Ogres mērs Egils Helmanis (NA).
VDD atzīmē, ka viens pašvaldības priekšsēdētājs un trīs pašvaldību priekšsēdētāju vietnieki speciālo atļauju ir saņēmuši jau 2024. gadā, kad ieņēma citus amatus, kuros nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Šīm personām pārbaude atkārtoti nebija jāveic.
Jebkura speciālās atļaujas pretendenta pārbaudes gaitā VDD vispusīgi vērtē personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, par šo personu iegūstot un analizējot plašu informācijas apjomu.
VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks, norādīja dienestā.
Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 42 pašvaldības - 35 novadi un septiņas lielās pilsētas.
