No tiem 12 apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet viena notiesātā persona apžēlota un pilnīgi atbrīvota no pamatsoda izciešanas.
Valsts prezidents līdz šim ir apžēlojis 19 personas un izskatījis 322 notiesātu personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smagu noziegumu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smagu noziegumu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits sava termiņa laikā izskatīja 409 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 21. Savukārt kādreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumu, no kuriem atbalstīja 219.



