Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Barbara Ālīte, valdības lēmums nozīmē, ka Austrumu slimnīca var slēgt līgumu ar būvdarbu izpildītāju par LOC operāciju bloka, intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras rekonstrukciju.
Atbalstītais risinājums paredz, ka LOC rekonstrukcijas pirmā posma īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no Latvijas ostu attīstībai iepriekš iezīmētajiem līdzekļiem un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda resursiem.
Vienlaikus VM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un RAKUS turpinās darbu pie finansējuma piesaistes projekta otrā posma īstenošanai, nodrošinot rekonstrukcijas pilnīgu pabeigšanu. VM norāda, ka LOC nodaļu rekonstrukcija tiek saglabāta kā augstas prioritātes pasākums, un VM sadarbībā ar FM un RAKUS aktīvi turpinās darbu pie tā īstenošanas.
Jau ziņots, ka LOC ēkas rekonstrukcija plānota divos secīgos posmos, nodrošinot pakāpenisku infrastruktūras modernizāciju un ārstniecības vides pilnveidi.
Pirmajā posmā paredzēta operāciju bloka, intensīvās terapijas nodaļas un ar tām saistītās infrastruktūras rekonstrukcija; savukārt otrajā posmā- pārējo centra nodaļu atjaunošana.
Pirmā posma rekonstrukcijas kopējās izmaksas plānotas 20,84 miljoni eiro apmērā, bet otrā posma īstenošanas izmaksas ir 48,35 miloni eiro.
Kopējais nepieciešamais finansējums visa centra pilnīgai rekonstrukcijai ar aprīkojumu veido 81,26 miljonus eiro, no kuriem 69,19 miljoni eiro paredzēti būvdarbiem un ar būvdarbiem saistīto izmaksu - būvuzraudzības, autoruzraudzības, projektēšanas un citu izmaksu nodrošināšanai.
Šāda pieeja nodrošina, ka aprīkojuma iegāde tiek veikta atbilstoši konkrētajām telpu tehniskajām prasībām pēc to rekonstrukcijas, skaidro VM.
Lai nodrošinātu LOC rekonstrukcijas pirmā posma finansējumu, VM veiks nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kā arī saskaņos izmaiņas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā un ES Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam.
Savukārt RAKUS jau šobrīd varot slēgt līgumu ar būvdarbu izpildītāju, paredzot iespēju līguma pagarināšanai un otrā posma iekļaušanai, ja tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums.
Savukārt šodien skatītajā Ministru kabineta (MK) vēstules projektā, atbildot Saeimas Sociālajai un darba lietu komisijai, VM norāda - ja LOC rekonstrukcijas būvdarbu otrajam posmam tiks piesaistīts aizņēmums no Valsts kases, starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes, tas radīs papildu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Komisija vēstulē MK lūdz atbalstīt ilgtermiņa aizņēmuma piesaisti LOC otrās kārtas rekonstrukcijai, lai nodrošinātu nepārtrauktu visa projekta pabeigšanu.
Atbildē skaidrots, ka papildu negatīva ietekme aizņēmuma gadījumā radīsies arī uz vispārējās valdības parādu, ja aizņēmums tiktu piesaistīts no starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes, vai arī gadījumā, ja valsts aizdevuma izsniegšanas nodrošināšanai būtu nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu.
Atbilstoši aktuālajām prognozēm vidējā termiņā sagaidāms pakāpenisks vispārējās valdības parāda līmeņa pieaugums līdz 55% no iekšzemes kopprodukta. Turpmāka parāda līmeņa paaugstināšana var radīt Latvijas kredītreitinga pazemināšanas risku, minēts vēstulē. Par to VM informējusi Finanšu ministrija (FM).
Norādīts, ka 2026.-2028. gadā nav paredzēts finansējums LOC rekonstrukcijas būvdarbu otrā posma realizācijai, kas kompensētu šīs projekta daļas potenciālo papildu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, ja tā finansēšanai tiktu piesaistīts aizņēmums. Neskatoties uz minēto, VM ir vērsusies pie FM ar aicinājumu atkārtoti izvērtēt situāciju un apsvērt iespēju piemērot izņēmuma pieeju, sniedzot atbalstu aizdevuma darījumam 2026. vai 2027. gadā.
Tāpat tiek apsvērta iespēja piemērot likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 36. panta (7¹) daļā noteikto regulējumu. Saskaņā ar šo regulējumu, MK ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu, ja ir spēkā šā panta 5.4 daļas 3.punktā minētie nosacījumi, vai arī nozīmīgām investīcijām valsts stratēģiskā mērķa sasniegšanai, ja par šādu aizdevumu ir saņemta Saeimas piekrišana.
Saeimas komisija arī rosina izveidot centralizētu aizņēmumu platformu visām universitāšu klīnikām, izmantojot finansējuma iespējas no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Ziemeļu Investīcijas bankas (NIB) vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), lai nodrošinātu caurspīdīgu un efektīvu finansējuma piesaisti lielu infrastruktūras projektu īstenošanai.
VM norāda, ka tiek turpināts darbs pie lielu infrastruktūras projektu, tai skaitā publiskās un privātās partnerības iniciatīvām veselības nozarē, lai veicinātu investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstībā, izmantojot gan valsts, gan privātā sektora sadarbības iespējas.
Ir notikusi tikšanās ar EIB Rīgas pārstāvniecības vadītāju, kuras laikā tika pārrunātas iespējas par EIB iesaisti veselības infrastruktūras projektu finansēšanā. EIB paudusi ieinteresētību šādas sadarbības virzienā, tomēr norādīja, ka detalizēta izstrāde jāturpina sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju "Altum", kas varētu pildīt investīciju platformas jeb agregatora funkciju, jo tiešas dotācijas slimnīcām no EIB netiek piešķirtas.
VM ir nosūtījusi Ekonomikas ministrijai aktualizētu informāciju par plānotajām iniciatīvām veselības nozarē, kurā iekļauti galvenie attīstības virzieni un sadarbības partneri, un šī informācija kalpošot kā pamats turpmākai starpinstitucionālajai sadarbībai un sarunām ar EIB par iespējamo finansēšanas modeli.
Sanāksme ar FM un "Altum" pārstāvjiem ir ieplānota 17. oktobrī, indikatīvi pēc valsts budžeta pieņemšanas MK sēdē.
VM sadarbībā ar RAKUS padomi jau ir organizējusi vairākas tikšanās ar potenciālajiem finanšu partneriem. Šo tikšanos laikā pārrunāti jautājumi par iespējamajiem sadarbības mehānismiem un aizdevuma nosacījumiem, pieejamības iespējām un termiņiem.
Jautājums par RAKUS LOC attīstību ir aktualizēts arī Eiropas Komisijas līmenī, uzsverot, ka vēža pacientu ārstēšana ir viena no galvenajām veselības aprūpes nozares prioritātēm, kā arī to, ka ļoti būtiski nodrošināt atbilstošu finansējumu LOC rekonstrukcijas darbu īstenošanai.
Līdz novembrim plānots ar FM vienoties par to, kāds finansējuma avots būtu akceptējams, lai varētu sākt īstenot otrā posma īstenošanu. Tiek gaidīta atbilde arī no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras par iespēju iegūt naudu no investoriem.
