Pasaulē
Pēc politiķes teiktā, pirms svētkiem varēja redzēt, ka Eiropadome nespēja vienoties par Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai, jo bija dalībvalstis, kas to neatbalstīja. Vaidere uzteica Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, kurš par šo jautājumu aktīvi cīnījās, ko nevarot teikt par citiem valstu vadītājiem. Viņa rezumēja, ka Krievijas iesaldētie aktīvi paliks neaiztikti, par ko Maskava uzreiz izteica savu atzinību.
EP deputāte akcentēja, ka pie kopīgā aizņēmuma, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējumu Ukrainai, nepiedalīsies trīs valstis - Čehija, Slovākija un Ungārija. Viņas vērtējumā šāda šķelšanās un nespēja vienoties tik kritiskā brīdī ir satraucoša.
Politiķes ieskatā 2026. gads Ukrainai būs izšķirošs - tas būs laiks, kad izšķirsies, vai Ukraina spēs noturēt savas pozīcijas un nepieļaut Maskavā rakstītus "miera" nosacījumus. Viņa skaidroja, ka EP Ukrainas atbalstam ir stabils un pārliecinošs vairākums, taču dalībvalstu līmenī joprojām var redzēt, ka daļa politisko līderu drošības riskus neuztver pietiekami nopietni, lai gan par tiem regulāri brīdina gan Vācijas, gan Lielbritānijas drošības dienesti.
Vaicāta, kuri jautājumi ES līmenī 2026. gadā būs īpaši nozīmīgi Latvijai, Vaidere atbildēja, ka tā būs drošības un aizsardzības stiprināšana, kas nozīmē arī ārējās robežas stiprināšanu, aizsardzību pret hibrīduzbrukumiem no Krievijas un Baltkrievijas.
Viņa pieminēja, ka decembrī EP pieņēma rezolūciju par Baltkrievijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem Lietuvai, kurā deputāti uzsvēra nepieciešamību padziļināt ES un NATO sadarbību izlūkošanas un gaisa telpas drošības jomā, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Eiroparlamentāriete skaidroja, ka Latvijai ir būtiski, lai ārējās robežas drošība, militārā mobilitāte un kritiskās infrastruktūras noturība tiktu strukturāli iekļauta nākamajā ES daudzgadu budžetā. Tāpat nozīmīgs būs migrācijas regulējuma pilnveidošanas process - tam jābūt efektīvam un jāsniedz reāls atbalsts valstīm, kuras ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ saskaras ar paaugstinātu spiedienu uz ārējo robežu.
Ne mazāk svarīgi Latvijai būs arī lēmumi par ES konkurētspējas stiprināšanu, jo īpaši, samazinot birokrātiju un atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, pauda politiķe.
Runājot par Vaideres nākamā gada prioritātēm, viņa klāstīja, ka 2025. gads EP bija intensīvs, strādājot pie ES drošības stiprināšanas, energoneatkarības, patērētāju tiesību aizsardzības, uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un mājokļu pieejamības jautājumiem. Deputāte apliecināja, ka arī 2026. gadā šīs jomas paliks viņas darba fokusā.
Vaidere norādīja, ka viena no galvenajām prioritātēm būs atbalsts Ukrainai, tai skaitā pārtraucot no Eiropas iedzīvotāju līdzekļiem finansēt Kremļa kara mašīnu. 2025. gada nogalē politiķes vadībā EP panāca vienošanos par likumu, kas paredz pilnīgu atteikšanos no Krievijas dabasgāzes importa, vienlaikus nosakot skaidru virzību arī uz Krievijas naftas importa izbeigšanu.
EP pieprasīja, lai Eiropas Komisija 2026. gada sākumā nāktu klajā ar likumdošanas priekšlikumu par Krievijas naftas importa aizliegumu. Vaidere kā EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas galvenā ziņotāja Krievijas jautājumos apņēmusies strādāt pie tā, lai šis regulējums būtu pietiekami stingrs - bez izņēmumiem atsevišķām dalībvalstīm un attiecināts arī uz naftas produktiem, ne tikai jēlnaftu.
EP deputāte klāstīja, ka tāpat paredzams priekšlikums par Krievijas kodoldegvielas importa pārtraukšanu. Viņas ieskatā nav pieļaujams, ka agresorvalsts nodrošina kodoldegvielu un apkalpo ES kodolreaktorus vai tiek iesaistīta jaunos kodolenerģijas projektos, jo tas ir gan drošības, gan politiskās neatkarības jautājums.
Vienlaikus Vaidere apņēmusies turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas un administratīvā sloga samazināšanas uzņēmējiem, kā arī pie mājokļu pieejamības jautājumiem, kas EP kļuvuši ļoti nozīmīgi. Viņa norādīja, ka 2026. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ES daudzgadu budžetam, kur vēl gaidāmas sarežģītas diskusijas par drošības, kohēzijas un konkurētspējas finansējumu.
"Svarīgi būs ekonomiskās un cita veida sadarbības stiprināšana ar sadarbības partneriem visā pasaulē, lai pavērtu mūsu uzņēmējiem iespējas jauniem tirgiem, īpaši - ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu," secināja politiķe.
