− Šādus ierobežojumus var iedalīt sociālajos un fiziskajos, − komentē reproduktoloģijas klīnikas iVF Riga vadošā speciāliste un vadītāja dr. Violeta Fodina.
Sociālās robežas mūsu sabiedrībā ir absolūti neskaidras, un šobrīd nav veco pamatu, kas pat tika atspoguļoti dažos medicīniskajos dokumentos (termins «veca dzemdētāja»). Sievietes un vīrieši tagad izskatās un jūtas daudz mundrāki nekā viņu vienaudži pirms 20 - 30 gadiem. Tāpēc mēs bieži redzam, ka cilvēki pirmo reizi kļūst par vecākiem pēc četrdesmit gadiem, un daudziem bērni parādās 50 gadu vecumā vai pat vairāk - bet tas vairāk attiecas uz vīriešiem.
Attiecībā uz vecuma ierobežojumu fizisko aspektu sievietēm un vīriešiem – protams, tie pastāv. Tāpēc ir jāsaprot, ka sievietes reproduktīvais vecums ir viena lieta, un vīrieša reproduktīvais vecums – cita lieta.
Ja mēs runājam par sievietes reproduktīvo vecumu, tad vidēji olšūnu daudzums un kvalitāte sāk strauji pasliktināties pēc 37 gadiem. Tie ir apstiprināti dati (evidence-based data), un, cik vien mēs vēlamies, diemžēl nekas nemainās, pat parādoties jaunām tehnoloģijām un jaunām metodēm šūnu un olnīcu veselības atbalstam. Taču tas neaptur ne pacientus, ne reproduktologus veikt mēģinājumus – un bieži vien veiksmīgus – palīdzēt sievietei kļūt par māti pēc šī vecuma. Attiecīgi ir dažādas metodes, kuru mērķis ir atbalstīt olnīcu funkcijas, palīdzot olšūnām in vivo sasniegt absolūtu briedumu. Viena no šīm metodēm ir olnīcu PRP. Olnīcu PRP dod iespēju palielināt šūnu skaitu un kvalitāti.
PRP-terapija (Autologous platelet-rich plasma) ir ārstēšana ar plazmu, kura tiek iegūta no paša pacienta asinīm un ir bagātināta ar trombocītiem – asins šūnām, kuru sastāvā ir daudz alfa-granulas, kas satur lielu augšanas faktoru koncentrāciju. Augšanas faktoriem ir svarīga loma, jo tie nodrošina audu reģenerāciju, aktivizē šūnu augšanu un atjaunošanos. Ievadot lielu koncentrāciju ar trombocītiem bagātinātas plazmas bojātos vai atrofētajos audos, aktivējas reģenerācijas un atjaunošanas procesi. Olnīcu PRP-terapija nodrošina olnīcu atjaunošanu un dod iespēju atjaunot menstruālo ciklu, ievērojami uzlabojot embrija implantāciju, gan veicot IVF procedūru, gan dabiskās grūtniecības gadījumā.
Ja mēs runājam par grūtniecības plānošanu pēc 37 gadiem, viens no svarīgiem aspektiem, kam jāpievērš uzmanība, ir šūnu vecums. Protams, daba ņem savu, un visam ir savs laiks. Neatkarīgi no tā, cik labi sieviete izskatās, viņas šūnu kvalitāte ar vecumu pasliktinās, tai skaitā samazinās arī olnīcu rezerves (attiecīgi, ģenētiski veselo embriju daudzums un kvalitāte strauji samazinās ar vecumu). Šajā jautājumā palīdz PGT-A metode jeb embriju pirmsimplantācijas ģenētiskā testēšana. Šī metode ļauj pirms embriju pārstādīšanas noteikt, kuram no tiem ir visaugstākā iespēja radīt veselīgu grūtniecību.
Nākamais jautājums – ko darīt sievietēm, kuras noteiktu faktoru klātbūtnes dēļ nevar ražot kvalitatīvas šūnas? Šīm sievietēm pēdējo 20 gadu laikā ir pieejama ārstēšanas palīdzība, izmantojot donoru olšūnas. Un atkal rodas jautājums: kur ir tā robeža, pēc kuras tomēr labāk neieteikt pacientiem iet uz patstāvīgu grūtniecību un nēsāt bērnu, jo gadu gaitā mainās arī vispārējais veselības stāvoklis...
Daudzās valstīs ir ierobežotas iespējas kļūt par mammu likumdošanas līmenī – piemēram, daudzās Eiropas valstīs vecuma ierobežojums ir 42–45 gadi. Latvijā šādas robežas nav, tāpēc pie mums bieži vēršas sievietes, kas ir tuvākas par 50 vai nedaudz virs 50, kuras vēlētos kļūt par mātēm - protams, ar donoru šūnu palīdzību. Un, iespējams, šeit atbildība par lēmuma pieņemšanu gulstas gan uz sievieti, gan uz ārstu, kurš viņai palīdz. Un, manuprāt, pirmā un vissvarīgākā lieta ir tā, ka, pieņemot lēmumu, jākoncentrējas uz vispārējo veselību. Ir nepieciešams iziet pārbaudi un jāapskata, cik labi darbojas sirds, plaušas un nieres; vai ir kādas citas hroniskas patoloģijas, kuras grūtniecības laikā var saasināties un izraisīt vispārējās veselības kvalitātes pasliktināšanos. Ja patoloģijas netiek atrastas, ja cilvēks apzināti dodas uz šo soli, es neredzu iemeslu viņam atteikt.
Runājot par pacientiem vīriešiem – pastāv mīts, ka vīrietis spēj radīt bērnus līdz nāvei. Bet tas tā nav. Arī vīrieša spermas kvalitāte ar vecumu pasliktinās - un es jūs droši vien pārsteigšu, taču vīrieša reproduktīvais vecums, tāpat kā sievietes, ir ierobežots līdz 40 gadiem.
Pēc 40 gadiem vīriešiem organismā tiek uzkrāta atmiņa par visām pārdzīvotajām grūtībām, dažkārt pat neievērotām, par cīņu pret veselības problēmām, uzkrājas antivielas, palēninās vielmaiņa, kas ietekmē testosterona līmeni un attiecīgi – kopējo auglības funkciju. Lai noskaidrotu, vai šim vīrietim ir iespēja kļūt par tēvu, tiek izmantota ne tikai vispārēja spermas analīze, bet arī spermas funkcionālās analīzes, kuras var sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu.
Vēl viens aspekts, kas jāuzsver: vīriešiem ar vecumu rodas risks radīt grūtniecību ar iespējamām de novo mutācijām. Pastāv testi, kas var noteikt spermas ģenētisko stāvokli un sniegt atbildi, vai ir risks, ka bērnam, kurš piedzimst no šā vīrieša spermatozoīdiem, būs iedzimtas ģenētiskās izmaiņas, kuras rodas de novo, vai “no gaisa”.
Vīriešiem, kuriem visi iepriekš minētie testi ir normāli, proti, viņu spermai nav defektu, kas varētu novest pie kādam patoloģijām, bet vecuma dēļ spermatozoīdu skaits un to kustīgums ir samazināts, ieteicams sēklinieku PRP. Tā ir metodika, kas var dot “svaiga gaisa elpu” kvalitatīvu un lielāku daudzumu spermatozoīdu ražošanai, lai sasniegtu mērķi.
Viss mūsu darbs ir veltīts tam, lai palīdzētu jums visdažādākajās dzīves situācijās.
Mūsu pakalpojumi:
* ārsta ģenētiķa konsultācijas;
* onkologa ķīmijterapeita konsultācijas;
* uztura speciālista konsultācijas;
* ģenētiskās anlīzes kompleksas sieviešu/vīriešu neauglības izmeklēšanai;
* kariotipa noteikšana;
* molekulāri ģenētiskā izmeklēšana – trombofilijas molekulārā testēšana, neinvazīva augļa rēzus faktora noteikšana grūtniecēm, fragilās X hromosomas testēšana, Y hromosomas testēšana (AZF faktors), HLA tipēšana, KIR tipēšana, pārtraukušās grūtniecības materiāla ģenētiskā izmeklēšana, pārmantoto audzēju testēšana, pārmantoto recesīvo saslimšanu testēšana;
* embriju pirmsimplantācijas ģenētiskā testēšana hromosomālā un gēnu līmenī (PGT-A/PGS un PGT-M/PGD);
* ģenētiskie dzīves stila testi – DNS testi ādas, vitamīnu un vielmaiņas, sportisko sasniegumu, uzvedības un psihiskās veselības diagnostikai.
