Pasaulē
Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA ministra lēmumu nekomentēja.
Otrdien pie Augstākās tiesas paredzēta protesta akcija "Par aktīvistu brīvību", kurā cita starpā protestēs arī pret Romaņenko izraidīšanu, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji. Lai gan izraidīšanas lēmumā iemesli neesot sīkāk paskaidroti, esot atzīmēts, ka Romaņenko "apdraud Latvijas drošību ar kreisās politikas ideju atbalstīšanu un aktīvismu", apgalvo viņa domubiedri.
Romaņenko darbojies centrā "Maiznīca" un Latvijā esot nodzīvojis astoņus gadus. Nesen sociālajos tīklos ažiotāžu sacēla kāda Kaspara Rozīša apgalvojumi, ka viņš Valsts drošības dienesta uzdevumā esot izsekojis šī centra aktīvistu darbības. "Maiznīcā" esot apspriestas kreisās ideoloģijas idejas, arī Palestīnas jautājums, iepriekš vēstīja LSM.
Administratīvajā apgabaltiesā otrdien slēgtā tiesas sēdē tiks skatīta administratīvā lieta, kurā vērtēs Romaņenko pieteikumu atcelt iekšlietu ministra 20.maija lēmumu, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu, iekšlietu ministrs lēmumu par personas iekļaušanu ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, var pieņemt tikai pēc kompetentas valsts iestādes, piemēram, specdienesta, atzinuma.
Imigrācijas likumā teikts, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no septiņiem apstākļiem, piemēram, kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat ārzemnieku ministrs var iekļaut sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā.
Saskaņā ar likumu ārzemniekam, par kuru pieņemts iekšlietu ministra lēmums, viena mēneša laikā ir tiesības to pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi un pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.
