Pasaulē
Tāpat no 2027.gada paredzēts ieviest DRN likmi neapstrādātai koksnei. Tajā pašā laikā smiltij un smiltij-grantij DRN likmi no 2026.gada paredzēts palielināt par 25%.
Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027.gadā.
Savukārt no 2028.gada 1.janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028.gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026.gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, diversificētais nodoklis tiks ieviests pakāpeniski. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.
Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.
Lai izvairītos no kūdras ieguves nozares SEG emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips "piesārņotājs maksā". Atvieglojumi ir iespējami, ja kūdras produktu ražošanas procesā tiek nodrošināta efektīva resursu izmantošana un nodrošināti nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kompensējot radīto SEG emisiju zaudējumus valstij un veicinot valsts virzību uz klimatneitralitāti, pauž ministrijā.
Tāpat no 2027.gada paredzēts ieviest jaunu nodokli par nepārstrādātu koksni, kas ir iegūta Latvijā komerciālos nolūkos, nav pārstrādāta koksnes produktos un tiek realizēta ārpus Latvijas. DRN likme no 2027.gada 1.janvāra ir noteikta pieci eiro par kubikmetru neapstrādātas un ārpus Latvijas realizētas koksnes.
Paredzēts, ka nodokļa maksātājs par nepārstrādātu koksni būs komersants, kurš saņēmis vai kuram bija jāsaņem normatīvos noteikto apliecinājumu par koku ciršanu mežā un kurš iegūst koksni Latvijas teritorijā, un realizē to nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Latvijas, vai dabas resursu apsaimniekotājs, ar kuru nodokļa maksātājs noslēdzis līgumu par dalību dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, un kurš ir noslēdzis līgumu par sistēmas piemērošanu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi. Savukārt personai, ja tā nepārstrādātu koksni iegūst nekomerciāliem nolūkiem vai tā tiek pārstrādāta Latvijā, nebūs pienākums maksāt attiecīgo nodokli par nepārstrādātu koksni.
KEM skaidro, ka kokrūpniecības nozarei nepieciešams pārorientēties no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.
DRN likmes aprēķins noteikts neapstrādātas koksnes tirgus vidējai vērtībai par vienu kubikmetru 2-5% robežās. DRN objekta mērķis ir veicināt Latvijā iegūtas neapstrādātas koksnes sekundāro kokapstrādi, radot augstas pievienotās vērtības produktus un mazināt nozares ietekmi uz klimata rādītāju sasniedzamību.
Likumprojekts nosaka pienākumu Ministru kabinetam (MK) līdz 2026.gada 1.oktobrim izdot noteikumus gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm, gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošiem uzskaites dokumentiem un tajos iekļaujamo informāciju.
Paredzēts, ka DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027.gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts valsts budžetā, savukārt no 2028.gada - 70% tiks ieskaitīti valsts budžetā un 30% - pašvaldības budžetā, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūta nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.
