Pasaulē
Grūtniecību un dzemdību aprūpi Latvijā nodrošina 17 stacionārās ārstniecības iestādes. Visās slimnīcās, kas sniedz dzemdību aprūpi, ir vērojams dzemdību skaita samazinājums, izņemot Ogres rajona slimnīcu, kurā 2024. gadā bija par 70 dzemdībām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Savukārt 2023. gadā astoņās ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija mazāks par 500 dzemdībām. Mazāk par 500 dzemdībām notika Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Kuldīgas slimnīcā, Dobeles un apkārtnes slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Madonas novada pašvaldības slimnīcā, Preiļu slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Rēzeknes slimnīcā.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, arī 2024. gadā šajās iestādēs dzemdību skaits samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un gandrīz visās no tām, izņemot Kuldīgas slimnīcu, dzemdību skaits nesasniedz 400 dzemdības gadā.
Turklāt trīs ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija nedaudz vairāk nekā 200 dzemdību gadā, bet vienā ārstniecības iestādē pat nesasniedza 200 dzemdības gadā.
Kā norādīts VM ziņojumā, šobrīd, lai dzemdību aprūpes profils tiktu saglabāts ārstniecības iestādē, dzemdību skaitam iepriekšējā periodā jābūt vismaz 200, un demogrāfiskās tendences neliecina, ka situācija varētu uzlaboties un dzimstības rādītāji palielināties.
Lai nodrošinātu vienotus un augstākas kvalitātes standartus dzemdību aprūpē, ievērojot pacientu drošības prasības, VM sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, kā arī VM galveno speciālistu ginekoloģijā un dzemdniecībā ir pilnveidojusi prasības dzemdību palīdzībā un ginekoloģijā.
Prasības tuvākajā laikā tiks nodotas starpinstitūciju saskaņošanai. Pakāpeniski, monitorējot situāciju un vērtējot teritoriālo pieejamību, kā arī slimnīcu iespējas nodrošināt noteiktās prasības, tiks vērtētas iespējas dzemdību aprūpes kvalitātes rādītājus palielināt līdz rekomendētajam lielumam, minēts plānā.
Ginekoloģijas pakalpojumu profilam noteikta prasība, ka ginekoloģijas nodaļās darba dienās darba laikā tiek plānots viens ginekologs, dzemdību speciālists uz sešām gultām. Ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā attiecīgi ir vairāki ārsti ginekologi, dzemdību speciālisti.
Atbilstoši nozares speciālistu ieteikumam, ginekoloģijas profils tiek saglabāts arī tajās stacionārajās ārstniecības iestādēs, kurās ir grūtniecības un dzemdību profils. Pacientus nodaļā uzņem visu diennakti, un arī operāciju zālei ir jābūt pieejamai visu diennakti.
Vienlaikus slimnīcā jābūt vidēja līmeņa intensīvajai terapijai ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinetam.
Vienlaikus neatliekamās medicīnas nodrošināšanai slimnīcā visu diennakti ir vismaz viens dežūrārsts ginekologs, dzemdību speciālists. Papildu nodrošināmie speciālisti ginekoloģijas profilā ir anesteziologs, reanimatologs, ķirurgs, radiologs, radiologa asistents, radiogrāfers un internists.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ginekoloģijas profilā 24/7 režīmā ir jābūt pieejamai datortomogrāfijai, ultrasonogrāfijai, rentgena izmeklējumam, elektrokardiogrammai un laboratorijai. Ginekoloģijas profila rādītāju izpilde tiks vērtēta, analizējot atkārtotu hospitalizāciju 72 stundu laikā, letalitāti un 30 dienu mirstību pēc ķirurģiskām operācijām.
Ginekoloģijas profilu nodrošina 21 stacionārā ārstniecības iestāde valstī. No trešā līdz piektā līmeņa slimnīcām ginekoloģijas profils ir obligāts, savukārt otrā līmeņa slimnīcas šobrīd var izvēlēties, vai nodrošināt šo profilu. Ginekoloģijas profilā sievietēm nodrošina gan konservatīvu - medikamentozu - ārstēšanu, gan grūtniecības sarežģījumu novēršanu līdz 22. grūtniecības nedēļai, kā arī pēcdzemdību komplikāciju ārstēšanu.
Tāpat tiek nodrošināta grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ, kā arī ginekoloģiskās operācijas, tostarp laparoskopiskas un visa veida konvencionālās operācijas.
Pērn 7553 sievietēm bija nepieciešama ginekoloģiska ārstēšanās stacionārā. Lielākā daļa - 43,5% pacienšu ārstēšanu saņēma piektā līmeņa slimnīcās, no kurām vairāk nekā puse jeb 59,1% bija ārstētas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās pērn ginekoloģiskā aprūpe bija nepieciešama 2435 sievietēm, kas veido 32,2% no visiem stacionēšanās gadījumiem šajā profilā.
Atbilstoši Pasaules Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām tieši dzemdību skaits ir nozīmīgs slimnīcu darbības rādītājs, kura apjoms palīdz novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti, norāda VM. Pēc Pasaules Bankas rekomendācijām kvalitatīva, droša un izmaksu ziņā efektīva dzemdību aprūpe Latvijā ir slimnīcās, kurās dzemdību skaits gadā nav mazāks par 500. Taču vairākas slimnīcas vairs nespēj sasniegt šo rādītāju.
Jau vēstīts, ka VM rosina līdz 2029. gadam pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā.
Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas nodrošinās plašu stacionāro palīdzību - gan sekundāro, gan terciāro, kā arī diennakts neatliekamo palīdzību. Šajās slimnīcās būs ārstu dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī pieejami radiologi klātienē. Tās piedāvās arī specializētus pakalpojumus - insultu ārstēšanu, invazīvo kardioloģiju, onkoloģiju un citus.
Reģionālās slimnīcas nodrošinās diennakts neatliekamo palīdzību ar internistu un ķirurgu, bet radiologa konsultācijas sniegs attālināti. Šajās iestādēs būs terapijas un ķirurģijas profili, kā arī laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi 24 stundas diennaktī.
Lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās - ar neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļu (NMPUN) vai ar steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļu. Vietās, kur saglabāsies NMPUN, dežurēs internās medicīnas vai ķirurģijas ārsti, un būs pieejami laboratoriskie un rentgena izmeklējumi ar radiologa attālinātu konsultāciju. Šo slimnīcu uzdevums būs stabilizēt pacienta stāvokli līdz pārvešanai uz augstāka līmeņa iestādi. Lokālās slimnīcas turpinās nodrošināt arī plānveida terapiju, hronisko pacientu aprūpi, rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi, cieši sadarbojoties ar primārās aprūpes sniedzējiem.
Specializētās slimnīcas, piemēram, psihiatrijas, rehabilitācijas vai dzemdību aprūpes iestādes - veidos atsevišķu tīklu. Veselības ministrija uzskata, ka nākotnē šīs iestādes būtu lietderīgi integrēt daudzprofilu slimnīcās, lai stiprinātu starpdisciplināru pieeju ārstēšanā.
Kā aģentūru LETA informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ziņojums aptver principus slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas. "Būtiski norādīt, ka šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju," uzsver ministrijā.
