Pasaulē
Kad amerikāņiem jautā, kas pirmām kārtām ietekmē viņu lēmumu balsot par Trampu vai Harisu, lielākā daļa pirmajā vietā min ekonomiku. Visas pārējās problēmas: draudi demokrātijai, imigrācija, aborti, ieroči, Krievija, Tuvie Austrumi u.c. būtiski atpaliek.
Otrkārt, kad Amerika šķauda, attīstītās valstis saaukstējas, bet attīstības valstis guļ ar gripu. ASV ir lielākā planētas ekonomika un finanšu dzinējspēks, vissvarīgākais tirgus un lielākais naftas un gāzes ražotājs. ASV dolārs ir galvenā rezerves un norēķinu valūta pasaulē.
Problēmas ASV var izraisīt lejupslīdi Eiropā (otrā ekonomika aiz ASV) un vēl sāpīgāk skart Ķīnu un citas attīstības valstis, ko skaidri parādīja 2008. gadā ASV sākusies finanšu krīze, ar kuras sekām pasaule joprojām cīnās.
Sagraut ir vieglāk nekā uzbūvēt
Trampa ekonomiskā programma ir daudz radikālāka nekā Harisas piedāvātā, taču ASV valdības kontroles un līdzsvara sistēma nepieļauj pēkšņas pārmaiņas. Radikālai nodokļu samazināšanai vai budžeta samazināšanai ir nepieciešama Kongresa piekrišana, un jo radikālākas ir pārmaiņas, jo vienprātīgākai jābūt piekrišanai.
Lūk, ko šajā sakarā domā Nobela prēmijas laureāti. “Būtiski nosacījumi plaukstošai ekonomikai ir tiesiskums un noteiktība – gan ekonomiskā, gan politiskā. Tramps apdraud gan vienu, gan otri,” atklātā vēstulē pirms balsojuma brīdināja divdesmit Nobela prēmijas laureātu.
Mūsdienu ekonomikas pamatā ir patēriņš un investīcijas. Nenoteiktība liek cilvēkiem tērēt mazāk, uzņēmumiem atlikt projektus un atlaist cilvēkus.
Tiesiskums un demokrātiskās institūcijas garantē privātīpašuma saglabāšanu Rietumos un ir nodrošinājušas to labklājību un priekšrocības salīdzinājumā ar autokrātijām, kā to zinātniski pierādījis viens no vēstules parakstītājiem, 2024. gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Darons Acemoglu.
Tramps ekonomistu ieskatā iemieso nenoteiktību. Viņš nekad nav atzinis sakāvi iepriekšējās vēlēšanās un pašreizējās kampaņas laikā vairākkārt ir solījis radikālas pārmaiņas. Nav zināms, kuri no mītiņos dotajiem solījumiem kļūs par realitāti. Tas noteikti nevairo noteiktību.
Ko sola Tramps?
Tramps sola radikāli samazināt nodokļus, sociālos izdevumus un valdības regulējumu, kā arī atcelt Baidena zaļos likumus un visus ierobežojumus naftas un gāzes ražotājiem. Un vēl daudzas citas lietas, kuru īstenošanai viņam būs nepieciešams daudz radikālo pārmaiņu atbalstītāju konservatīvajā divpartiju Senātā, kas ir ļoti apšaubāmi.
Tomēr nav šaubu par viņa spēju izmantot savas prezidenta pilnvaras, lai izpildītu divus galvenos priekšvēlēšanu kampaņas solījumus, kas ir ļoti svarīgi Amerikas ekonomikai un visai pasaulei kopumā.
Pirmais ir tirdzniecības karš ar Ķīnu un Eiropu. Tramps gatavojas to saasināt. Savas pirmās prezidentūras laikā viņš ieviesa 25 % nodevu visām Ķīnas precēm un paaugstināja vairākas nodevas Eiropas precēm. Sodīt Ķīnu un ES neizdevās, jo par visu maksāja amerikāņu patērētāji.
Tagad Tramps sola iet vēl tālāk un paaugstināt nodevu līdz 60 %, kā arī ierobežot Meksikā Ķīnas rūpnīcās ražoto automašīnu un citu preču importu, kas pieliks punktu brīvajai tirdzniecībai arī Ziemeļamerikas brīvo tirdzniecību. Turklāt Tramps draud ar importa tarifiem ne tikai Eiropai, bet arī ASV uzņēmumiem, kas pārceļ ražošanu uz ārvalstīm, un valstīm, kuras nevēlas izmantot dolāru starptautiskajos norēķinos.
ASV ekonomisti no Bloomberg Economics ir aprēķinājuši, ka Trampa ieviestās muitas nodevas potenciāli varētu radīt ASV ekonomikai zaudējumus 0,8-1,3 % apmērā no IKP līdz nākamā prezidenta pilnvaru termiņa beigām 2028. gadā. Tā ir gigantiska summa: ASV IKP pašlaik ir gandrīz 30 triljonu ASV dolāru, un saskaņā ar SVF prognozēm pēc četriem gadiem tas pārsniegs 34 triljonus ASV dolāru.
Otrs solījums – deportēt migrantus. Nelegālo imigrantu izraidīšana ASV atņemtu vairākus simtus miljardu, ja ne triljonus, ir aprēķinājuši ekonomisti.
Bloomberg Economics modelēja trīs scenārijus cīņai ar migrantiem Trampa uzvaras gadījumā: 1) slēgt robežu un vairāk nevienu neielaist; 2) pie viena izraidīt nesen ieradušos nelegāļus; un 3) deportēt visus migrantus, kas reiz ieradušies bez atļaujas, pat ja viņi kopš tā laika ir saņēmuši dokumentus.
“Jo mazāk strādnieku, jo mazāks IKP,” viņi raksta. “Pēc mūsu aplēsēm, otrajā scenārijā, izraidot nesen ieradušos migrantus, kopējais ekonomikas apjoms līdz 2028. gadam būtu par aptuveni 3 % mazāks nekā būtu bijis bez deportācijas. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits tik strauji nesamazinātos, tāpēc vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju samazinātos.”
Citiem vārdiem sakot, amerikāņi kļūs nabadzīgāki.
Pagaidām imigrācija valstij nāk par labu, un tā ir ļāvusi ASV augt straujāk nekā Eiropai un citām attīstītajām valstīm, neraugoties uz inflāciju un aizņēmumu izmaksu pieaugumu kopš Covid pandēmijas.
Kongresa Budžeta birojs ir aprēķinājis, ka nesenais rekordaugstais migrantu pieplūdums no 2023. līdz 2034. gadam palielinās ASV IKP par 7 triljoniem, nodrošinot valsts kasē papildu ieņēmumus 1 triljona ASV dolāru apjomā.
Kāpēc Harisa zaudē Trampam ekonomikas jautājumos
Harisa šobrīd ir pie varas kā viceprezidente, un, ja viņa uzvarēs vēlēšanās, tiek sagaidīts, ka viņa turpinās partijas nostāju attiecībā uz nodokļu un budžeta politiku ar dažiem reveransiem vidusslānim un nepatikšanām bagātajiem.
Viņas kampaņas programmā ir minēti nodokļu samazinājumi vidusslānim, atbalsts mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, pieejamam mājoklim un veselības aprūpei.
Baidena vadībā ASV ekonomika ir izvairījusies no recesijas un stabili aug virs prognozēm, bet viņa viceprezidentei Harisai ekonomiskās kampaņas frontē nākas aizstāvēties, jo amerikāņi uzskata, ka Trampa laikā viņiem klājās labāk.
Tas lielā mērā ir tāpēc, ka pasaule pirms Trampa bija pieradusi pie zemām procentu likmēm un stabilām cenām. Vairākām paaudzēm inflācija 10 % vai vairāk bija šoks, ko viņi piedzīvoja pirmo reizi mūžā.
Viņi to atcerēsies uz visiem laikiem un tagad pārmet Baidenam un Harisai, ka “Trampa laikā tas nekad nebūtu noticis”.
“Par ko brīnīties vairāk: par to, ka Amerika ir ievērojami apsteigusi citas attīstītās valstis ekonomiskajā izaugsmē, izvairoties no augstākas inflācijas, vai par to, ka Baidens par to netiek slavēts?” - raksta ekonomists Pols Krugmans, pievienojot ASV un eirozonas ekonomikas izaugsmes grafiku.
Desmit viņa amerikāņu kolēģi no Nobela prēmijas laureātu elitārā kluba atbalstīja Harisu atklātā vēstulē.
“Mums katram ir atšķirīgi uzskati par vienu vai otru ekonomikas politiku, bet kopumā mēs uzskatām, ka Harisas ekonomikas programma ļaus uzlabot nācijas veselību un ekonomikas ilgtspēju, veicinās investīcijas un darbavietu radīšanu, kā arī nodrošinās sociālo taisnīgumu mūsu valstī. Tā ir daudz labāka par Donalda Trampa neproduktīvo ekonomikas programmu,” teikts vēstulē.
Dzīve pāri saviem līdzekļiem
Kuru no saviem kampaņas solījumiem Tramps un Harisa spēs izpildīt, ir atkarīgs ne tikai no viņu gatavības atbildēt par saviem vārdiem, bet arī no Senāta piekrišanas, kura spēku samērs var mainīties pēc novembra vēlēšanām, kurās amerikāņi bez prezidenta pārvēlēs arī trešdaļu senatoru.
Taču šobrīd neatkarīgi no 5. novembra balsojuma iznākuma ir garantēts, ka Amerika turpinās dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
Ne Tramps, ne Harisa nerunā ne par gigantiskā ASV parāda, kas tuvojas 100 % no IKP, samazināšanu, ne par budžeta cauruma samazināšanu, kura pašreizējais deficīts ir vairāk raksturīgs krīzes vai kara laikiem nekā mierīgiem ekonomiskās izaugsmes periodiem, kad varas iestādes tradicionāli cenšas sakārtot savas finanses un izveidot drošības spilvenu.
Tiesa, Tramps uzvaras gadījumā sola iecelt savu sponsoru Ilonu Masku par galveno atbildīgo par valsts līdzekļu taupīšanu, un Masks savukārt draud samazināt budžetu gandrīz par trešdaļu. Tomēr tam ir nepieciešama Kongresa piekrišana, kas tradicionāli ir konservatīvs, kad runa ir par sociālo izdevumu samazināšanu.
