Pasaulē
Birojs 2025. gada vasarā veica divas aptaujas, vienu - ar 60 valsts pārvaldes iestādēm, otru - ar šo iestāžu darbiniekiem, aptaujājot 1167 cilvēkus.
Pēc aptaujām secināts, ka normatīvais regulējums valstī saistībā ar ierēdņu pārcelšanu pats par sevi nerada problēmas, taču tā plašā interpretācijas iespēja pieļauj atšķirīgu un nevienveidīgu praktisko piemērošanu. Tādēļ pārcelšanas mehānisms stiprināms ne tikai ar normatīvām vadlīnijām, bet arī ar vienotu pārcelšanas kultūru, skaidru komunikāciju un preventīviem riska kontroles mehānismiem.
Gandrīz puse respondentu (46%) Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmās daļas formulējumu uztver kā piemērotu un pietiekami elastīgu dažādām situācijām, taču ievērojama daļa norāda uz normatīvā ietvara neskaidrību vai pārlieku plašu interpretācijas iespēju (kopā 42%). Šī fragmentētā uztvere signalizē par nepieciešamību precizēt regulējuma robežas, lai mazinātu ļaunprātīgas piemērošanas riskus un stiprinātu uzticību pārcelšanas institūtam, uzskata Tiesībsarga birojā.
Minētais formulējums nosaka - lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums.
Lūdzot respondentus atbildēt uz jautājumu, vai pārcelšanas mehānisms praksē tiek izmantots kā efektīvs rīks labas pārvaldības un civildienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, 23% respondentu atbildēja - jā, lielākoties pārcelšanas mehānisms praksē tiek izmantots kā efektīvs rīks labas pārvaldības un civildienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Savukārt 24% atbildēja, ka process nav efektīvs.
Vienlaikus 35% uzskatīja, ka tikai daļēji pārcelšanas mehānisms praksē tiek izmantots kā efektīvs rīks labas pārvaldības un civildienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai.
Tiesībsarga birojs norāda, ka šāda sadalījuma stabilitāte norāda uz būtisku uztveres polarizāciju un signālu par nepietiekamu konsekvenci pārcelšanas procesa ieviešanā dažādās iestādēs. Ierēdņi pozitīvāk vērtē likuma mērķus nekā to izpildījumu praksē, kas norāda uz ieviešanas kvalitātes problēmām.
Tiesībsarga birojs rekomendē Valsts kancelejai kā par valsts civildienesta attīstības politiku atbildīgā iestādei sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt vadlīnijas, atrunājot vienotus kritērijus, pēc kuriem iestādēm būtu jāvadās, organizējot ierēdņu pārcelšanu.
Savukārt nolūkā veicināt valsts civildienesta ierēdņu un sabiedrības uzticēšanos valsts civildienestam, Tiesībsarga birojs rosina apsvērt grozījumus Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmajā daļā, aizstājot vārdus "jebkurā citā ierēdņa amatā" vārdiem "līdzvērtīgā vai augstākā ierēdņa amatā".
Tāpat, ņemot vērā, ka tiesas nekontrolē iestāžu lietderības apsvērumus pārcelšanas procesā, birojs aicina apsvērt nepieciešamību izveidot neitrālu uzraudzības mehānismu ierēdņu pārcelšanas gadījumiem, kurus ierosina iestādes pēc savas iniciatīvas.
Sabiedrības uzticības veicināšanas nolūkos Tiesībsarga birojs rosina veikt regulāru sabiedrības informēšanu par pārcelšanas tendencēm un sabiedrības ieguvumiem šī procesa dēļ.
Tiesībsarga birojs uzsver, ka svarīga ir pozitīvās informācijas "nešana" sabiedrībā, savukārt par negatīvo skaidrot, kas bija nepareizi, kas tiks uzlabots. Tāpat birojs mudina stiprināt iestāžu iekšējo uzticēšanās kultūru.
