Amatpersonas bijušas vienisprātis, ka jāturpina stingri atbalstīt Ukrainu kaujas laukā un sarunās pie diplomātijas galda, un ka ir maksimāli jāiegrožo Krievija, tostarp stiprinot sankcijas.
Braže informēja Kellogu par darbu pie Eiropas Savienības 16.sankciju pakotnes pret Krieviju, ko plānots apstiprināt līdz 24.februārim, kad apritēs trīs gadi, kopš Krievija sāka agresijas karu Ukrainā.
Viņa iezīmēja, ka Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka "ēnas flotes" kuģu pakļaušana sankcijām.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, kopumā vizītes laikā ar ASV politiķiem pārrunāta Eiropas Savienības (ES) migrācijas politika un cīņa ar nelegālo migrāciju un migrācijas instrumentializāciju, kā arī Baltijas valstu pieredze cīņā pret Krievijas radīto apdraudējumu.
Braže norādīja, ka Latvija stiprina un sargā visu ES un NATO ārējo robežu. Tāpat viņa akcentēja, ka Latvija ir un būs starp NATO līderiem attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā, jo ieguldījumi šajā jomā tuvojas 4% no iekšzemes kopprodukta un tuvākajos gados ieguldījums būs vēl lielāks.
Ar ASV kongresmeņiem, senatoriem un administrāciju pārrunāta arī Baltijas virzība uz enerģētisko neatkarību - atslēgšanās no BRELL un pievienošanās Eiropas elektrotīklam. Tā bija arī viena no galvenajām tēmām Baltijas ārlietu ministru diskusijā Nacionālā Preses klubā Vašingtonā.
Baiba Braže darba vizītē Vašingtonā tikās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas un Senāta pārstāvjiem, vairākām ASV domnīcām, kā arī piedalījās starptautiskās drošības domnīcas GLOBSEC konferencē.