Pasaulē
Šonedēļ komisijas deputāti pauda viedokli, ka šajā likumā jānosaka šīs dzelzceļa līnijas projekta koordinēšana Ministru prezidenta līmenī.
Tāpat vairāki komisijas deputāti sprieda, ka patlaban projekta īstenošanā starp ministrijām nav koordinācijas un arī likuma piedāvātajā versijā projekta pārvaldībā nav sadalītas kompetences, pilnvērtīgi iesaistot visas ministrijas, ne tikai Satiksmes ministriju (SM).
Jau ziņots, ka Saeima pērn novembra beigās vērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva SM sagatavotos grozījumus dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp nosakot citu ministriju atbildības jomas projekta īstenošanā.
Tāpat LETA jau vēstīja, ka Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūru secinājusi, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.
Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Tajā īpaša uzmanība pievērsta astoņu TEN-T megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa "Rail Baltica" projektam.
Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš - 2030. gads - netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp "Rail Baltica" projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
