Pasaulē
Vēstnieks uzsvēra, ka Krievijas atomieroču stāstu NATO jau ir dzirdējusi iepriekš, un, vērtējot situāciju kopumā, ne tikai pēc mutiskiem paziņojumiem, nekas neliecina par to, ka aliansei būtu jāpārskata draudu situācija vai jāveic kādi atbildes soļi atturēšanā.
Viņš atzina, ka tieši Krievijas īstenotā militārā agresija Ukrainā patlaban ir lielākais izaicinājums un drauds NATO, tāpēc alianse dara visu, lai paaugstinātu savas spējas un nodrošinātu tā saucamo atturēšanas politiku, lai nevienam pretiniekam nenāktu prātā organizācijas dalībvalstis izaicināt un pārbaudīt to aizsardzības spējas dzīvē.
Uz jautājumu, vai šī atturēšanas politika patiešām darbojas arī attiecībā uz Krieviju, Skuja atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka NATO ir spēcīgākā drošības alianse pasaulē, un tuvākajā laikā organizācijā pieņemamie lēmumi to apliecinās vēl skaidrāk.
Vēstnieks arī uzsvēra, ka NATO nešaubīgi spēj sevi nosargāt "jau no paša pirmā brīža". Vaicāts, kas vēl ir nepieciešams Latvijas aizsardzības spēju uzlabošanai, Skuja atbildēja, ka tās ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī nepieciešams stiprināt krasta apsardzes spējas.
Vaicāts, vai nerodas sajūta, ka NATO Latvijā īpaši neieklausās, Skuja atbildēja noraidoši, uzsverot, ka alianse strādā ļoti saliedēti - kā ģimene, kurā visi iestājas viens par otru.
Jau vēstīts, ka Putins sestdien pārraidītā televīzijas intervijā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.
Šodien aprit 19 gadi kopš Latvijas uzņemšanas NATO.
