Pasaulē
Atbilstoši viņas redzējumam, ja zinātne un industrija "attīstīsies savstarpējā mijiedarbībā", būs lielāka iespēja, ka jaunie talanti paliks strādāt Latvijā.
Viņa atgādināja, ka nākamā gada budžetā palielināts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī piešķirti līdzekļi jaunuzņēmumu ekosistēmai un STEM izglītības stiprināšanai. Vienlaikus esot jārod arī jauni risinājumi Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei un turpmākiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Nepieciešamību attīstīt ciešāku zinātnes universitāšu un industrijas sadarbību uzsvēris arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, īpaši izceļot vajadzību sekmēt cilvēkkapitāla attīstību. Viņš ir pārliecināts - vairāk doktorantu, tai skaitā industriālo doktorantu, būtu ieguvums gan zinātnei, gan augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībai. Savukārt, lai inovāciju un zinātņietilpīgu uzņēmumu attīstībā investētu ārvalstu uzņēmumi, nepieciešams valsts atbalsts.
Kā aģentūru LETA informēja RTU, Siliņa pagājušajā piektdienā apmeklēja universitāti un tikās ar rektoru Tāli Juhnu, RTU vadības pārstāvjiem, zinātniekiem un sadarbības partneriem.
Apmeklējot RTU laboratorijas un iepazīstoties ar aktuāliem pētījumiem, kā arī nozīmīgiem attīstības plāniem, Siliņa uzteica, ka RTU var lepoties ar izcilu pētniecību, inovācijām un zinātnes sasniegumu iedzīvināšanu praksē.
"RTU uzstādījusi labi saprotamu un pareizu mērķi - kļūt par vienu no 500 pasaules labākajām universitātēm. Tāpēc universitātē studijas notiek kopā ar pētniecību, un ļoti būtiska ir RTU īstenotā ciešā sadarbība ar privāto sektoru - uzņēmumiem un jaunuzņēmumu ekosistēmu," pauda Siliņa.
