Pasaulē
Viņš norādīja, ka šobrīd mainās ārvalstu ietekmes operāciju raksturs - tās kļūst lētākas, masveidīgākas un tehnoloģiski attīstītākas, tādējādi palielinot riskus arī Latvijai. "Ja līdz šim ietekmes operācijas bija savā veidā amatniecība, tad šobrīd mēs redzam industrializāciju," uzsvēra Sārts.
Pēc viņa sacītā, mākslīgais intelekts arvien biežāk tiek izmantots gan satura masveida ģenerēšanai, gan viltus profilu un automatizētu "sarunu dalībnieku" attīstīšanai, kas spēj izskatīties un uzvesties kā īsti cilvēki. Īpaši satraucoša tendence ir šādu kontu iekļūšana mazās interešu kopienās un diskusiju grupās, kur tie var mēģināt pārņemt sarunu dinamiku un virzīt diskusijas noteiktā virzienā, izplatot sev vēlamus naratīvus, atzina Sārts.
Viņš arī brīdināja, ka manipulācijas ir būtiski spēt atpazīt un novērst laikus - vēlēšanu procesā izšķiroša nozīme ir sabiedrības uzticībai. Iestādēm, konstatējot iespējami manipulatīvu saturu, tas jāpārbauda nekavējoties un, ja nepieciešams, jāizmanto atbilstoši tiesiskie instrumenti, uzsvēra Sārts.
Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs atklāja, ka Latvija jau ir sākusi koordinētu gatavošanos, lai stiprinātu noturību pret ārējiem apdraudējumiem Saeimas vēlēšanu procesā. "Valsts pārvalde pret šo risku izturas nopietni un stiprina gatavību draudus savlaicīgi identificēt un mazināt, tostarp pilnveidojot starpinstitucionālo sadarbību un iesaistot ekspertus," sacīja Kronbergs un piebilda, ka būtiska loma šajā procesā ir arī nevalstiskajām organizācijām.
Jau vēstīts, ka šomēnes tika atbalstīta starpinstitūciju darba grupas izveide, kuras uzdevumi būs identificēt un vadīt riskus, lai nodrošinātu drošu un demokrātisku šī gada rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi.
Rīkojuma projekta anotācijā skaidrots, ka godīgu, demokrātisku un caurskatāmu Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešama vairāku institūciju iesaiste, kas rūpētos gan par fiziskās drošības, gan digitālās drošības risinājumiem.
Darba grupu vadīs Kronbergs, bet viņa vietnieks būs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris. Tāpat šajā grupā būs Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktore Lāsma Greidāne, CVK priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta Juridiskās un analītiskās daļas vadītāja Zanda Dāvida, Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilze Leimane, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, kā arī Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce.
Grupā iecelta arī Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupas vadītāja Solvita Martinsone, PTAC Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta direktors Dainis Platacs, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Ojārs Priedītis, Valsts digitālās attīstības aģentūras direktora vietniece elektroniskās pārvaldes jautājumos Egita Rudzīte, Valsts policijas Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Arturs Smilga, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Aiga Putniņa, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Pirmās nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.
Vienlaikus darba grupā strādās arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Juridiskā departamenta vadītāja Dace Balode, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikvelis, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks, Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Ēriks Eleds, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" Pārvaldības un atbilstības grupas vadītājs Kristiāns Teters, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis, kā arī amatpersonas no Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja.
Darba grupai būs jākoordinē informācijas apmaiņa par ārējās ietekmes aktivitātēm Latvijas informatīvajā vidē un pasākumus ārējās ietekmes aktivitāšu novēršanai. Tāpat starp grupas uzdevumiem izvirzīta jautājumu koordinēšana, kas saistīti ar Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību pret ārēju ielaušanos un noturību.
Kā informēja Kronbergs, darba grupā aicināts iesaistīties arī Sārts, lai viņš ar savu ekspertīzi palīdzētu vēl efektīvāk savlaicīgi identificēt un mazināt ārējos draudus vēlēšanām.
