Pasaulē
Likumprojektu iesnieguši deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Boriss Cilevičs (S), Viktors Valainis (ZZS), Jūlija Stepaņenko un Māris Kučinskis (ZZS).
Iesniegtā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējo uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā ekonomikā, ir izraisījusi neatbilstību - vieta, kur tiek aplikta peļņa, atšķiras no vietas, kur tiek radīta vērtība. Vairums digitālo pakalpojumu sniedzēju iegūst vērtību no mijiedarbības un iesaistīšanās ar lietotāju bāzi, norādījuši deputāti.
Saskaņā ar pašreizējo starptautisko nodokļu sistēmu vērtība, ko uzņēmums iegūst no lietotāju līdzdalības, netiek ņemta vērā, sadalot uzņēmuma peļņu starp dažādām valstīm. Deputātu ieskatā ilgtspējīgākais ilgtermiņa risinājums nodokļu problēmām, ko rada digitalizācija, ir starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu reforma, par kuru notiek aktīvas diskusijas G7, G20 un OECD ietvaros, kā arī Eiropas Komisijā. Tiek apsvērti dažādi reformu priekšlikumi, piemēram, piemērot digitālo pakalpojumu uzņēmumu peļņai uzņēmumu ienākuma nodokli, nosakot nozīmīgas digitālās klātbūtnes kritērijus.
Deputāti norāda, ka digitālo pakalpojumu nodoklis ir pagaidu risinājums nacionālajā ietvarā līdz laikam, kamēr būs panākts atbilstošs starptautisks risinājums.
Deputāti uzskata, ka digitālo pakalpojumu nodoklis nodrošinās, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veic taisnīgu ieguldījumu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanā. Digitālā nodokļa ieņēmumus varētu "lietderīgi novirzīt" Latvijas mediju stiprināšanai un kvalitatīva satura veidošanai, viņi uzskata.
Pēdējos gados reklāmas tirgus strauji mainījies, un tas negatīvi ietekmējis vietējo mediju finansiālo stāvokli. Lielā mērā tas saistīts ar tehnoloģiju straujo attīstību, lietotāju paradumu maiņu un lielu konkurenci no ārvalstu mediju puses, norādījuši deputāti.
Lai samazinātu pieaugušās konkurences un ieņēmumu krituma negatīvo ietekmi uz kvalitatīva satura pieejamību privātajos medijos, 2018.gadā Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021.gadā. Atruna ir noteikta valsts budžeta līdzekļu pieejamībā.
Deputāti uzskata, ka līdz ar to, lai atvieglotu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī nodrošinātu papildu līdzekļus kvalitatīva vietējā satura veidošanai, nepieciešams noteikt papildu finanšu avotus, tai skaitā ieņēmumus no jaunieviešamā digitālā nodokļa. Tādā veidā tiktu izveidots tā sauktais "savienoto trauku princips" - jo vairāk Latvijā tiek patērēti ārvalstu elektroniskie pakalpojumi, jo vairāk resursu būtu vietējiem elektroniskajiem medijiem sabiedrībai nozīmīga satura veidošanai.
