Pasaulē
Skolēni pamatizglītības programmu apgūst no 1. līdz 9.klasei. Savukārt Kiršteins piedāvāja samazināt apguves laiku līdz 8.klasei, skaidrojot, ka lielākajā daļā skolu 9.klasē tiekot atkārtots 7. un 8.klasē apgūtais.
Deputāta ieskatā, pamatskolas izglītībai vajadzētu būt astoņu klašu, bet vidējās izglītības apguvei pietiktu ar 11.klasēm. Ja skolēns pēc astotās klases nespētu nokārtot eksāmenu vai neatbilstu ģimnāziju prasībām, viņš turpinātu mācības profesionālajā izglītībā, piedāvāja Kiršteins.
Vienlaikus deputāti neatbalstīja arī Kiršteina priekšlikumu vidusskolas aizstāt ar arodskolām, kuras sagatavotu darbiniekus dažādiem arodiem. Pēc deputāta rosinātā, ģimnāzijām būtu jāsagatavo humanitāro un eksakto zinātņu virziena speciālistus studijām augstākā līmeņa izglītības iestādēs.
Komisijas deputāti šodien skatīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā pirms trešā lasījuma. No kopumā 27 saņemtajiem priekšlikumiem 19 iesniedza Kiršteins. Vairāki no tiem saturiski dublēja viens otru. Neviens no Kiršteina priekšlikumiem neguva Saeimas komisijas atbalstu.
Kiršteins tāpat piedāvāja noteikt, ka vispārējās izglītības saturā iekļaujamās vērtības nevar būt pretrunā Satversmē noteiktajām pamatvērtībām attiecībā uz latvisko dzīvesziņu, valodu un izpratni par ģimeni kā savienību starp vīrieti un sievieti.
Deputāts nepieciešamību pēc izmaiņām skaidroja ar to, ka "dažos bērnudārzos un dažās skolās bijušas diezgan interesantas nodarbības, kas ir atšķirīgas no Satversmē noteiktā, piemēram, kvīru viesošanās vai dīvaini uzvedumi". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Komisijas atbalstu neguva arī priekšlikums noteikt, ka pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu tikai privātskolās.
