Pasaulē
Komisijas sēdē likumprojektam nenoteica steidzamību.
Vienlaikus sēdes laikā no nozares pārstāvjiem izskanēja vairāki komentāri par depozīta sistēmas piemērošanu e-cigaretēm, norādot, ka tās ieviešana ilglietojamām e-cigaretēm būtu nelietderīga. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka tā ir tehniska neprecizitāte, kas tiks labota.
KEM skaidro, ka e-cigarešu popularitātes pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski palielinājis šāda veida atkritumu daudzumu. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, e-cigarešu tirgus turpina augt, tādējādi pieaug arī to radītais vides piesārņojums. Latvijā patlaban trūkst specifiskas infrastruktūras, kas būtu vērsta uz e-cigarešu un bateriju savākšanu un pārstrādi.
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas 2024. gadā veiktais pētījums par e-cigarešu depozīta sistēmas izveides priekšprojekta izpēti liecina, ka Latvijā 2023. gadā tika izmesti apmēram 15 miljoni e-cigarešu. Apmēram 5% no šī skaita jeb 0,75 miljoni tiek atpakaļ dalīti savākti un nodoti pārstrādātājiem, kamēr pārējie 14,25 miljoni pārsvarā nonāk sadzīves atkritumu poligonos.
Aptuveni 80% no e-cigaretēm satur litija jonu baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem, un 20% ir plastmasas un metāla maisījums. Šo materiālu sadalīšana un pārstrāde ir tehnoloģiski iespējama, tomēr prasa īpašu pieeju un modernu aprīkojumu.
Pagājušā gada 30. janvārī KEM, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija un Beztabakas produktu asociācija parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot apņemšanos ieviest e-cigarešu depozīta sistēmu.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu mērķis ir ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm.
Galvenās problēmas, kas saistītas ar e-cigarešu atkritumiem, ir pašaizdegšanās risks, kas izraisa ugunsgrēkus atkritumu poligonos un šķirošanas centros, ķīmiskais piesārņojums, ko rada toksisku vielu noplūde aerosolu veidā no e-cigarešu šķidrumiem, litija jonu bateriju radītais vides piesārņojums, kā arī sprādzienbīstamība, ja e-cigarešu baterijas tiek pakļautas augstai temperatūrai vai tiek pārāk daudz uzlādētas.
Likumprojektā ietvertais normatīvais regulējums nosaka depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pamatprincipus. Paredzēts, ka valstī darbosies vienota e-cigarešu depozīta sistēma, ko īstenos sistēmas operators. Operators nodrošinās depozīta sistēmas piemērošanu un apsaimniekošanu.
E-cigarešu ražotājam, kas izmanto depozīta e-cigaretes realizācijai Latvijā, un pārdevējam vai izplatītājam, kas ieved un pirmais Latvijā realizē vai izplata e-cigaretes, būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā valstī. Savukārt patērētājam būs pienākums, pērkot depozīta e-cigareti, samaksāt noteiktu depozīta maksu, bet depozīta operators nodrošinās depozīta pieņemšanu un depozīta maksas atgriešanu bezskaidras naudas formā.
Likumprojekts paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus par kārtību, kādā operators nodrošina depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību, infrastruktūras izmantošanu, ierīču depozīta operatora izvēli un kārtību, kādā slēdz un izbeidz līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu.
Tāpat MK būs jānosaka depozīta e-cigarešu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas procentuālais apjoms un termiņi, depozīta e-cigarešu uzskaites kārtība, kā arī kārtība, kādā e-cigarešu depozīta operators Valsts vides dienestam (VVD) iesniedz sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu.
MK noteikumos jānosaka arī kārtība, kādā depozīta e-cigarešu pārdevējs nodrošina depozīta ierīču pieņemšanu, un kārtība, kādā e-cigarešu depozīta operators nodrošina minimālās prasības attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu. Tāpat jāparedz nosacījumi, atbilstoši kuriem vairāki depozīta e-cigarešu pārdevēji var veidot kopīgu depozīta pieņemšanas vietu.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
KEM skaidro, ka ir nepieciešams dot laiku e-cigarešu ražotājiem un tirgotājiem ieviest jauno regulējumu saimnieciskajā darbībā un noslēgt atbilstošus apsaimniekošanas līgumus ar depozīta sistēmas operatoru. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad ražotājs vai tirgotājs būs spiests maksāt dabas resursu nodokli tikai tāpēc, ka nav bijis piemērots pārejas laiks normatīvā regulējuma ieviešanai.
