Pasaulē
Šīs nedēļas sākumā vairāk nekā 200 Latvijas Radio darbinieki parakstīja atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu. Komisijā, pat īsti nesākot vērtēt likumprojektā saņemtos priekšlikumus, izvērtās emocionālas diskusijas.
Latvijas Radio darbinieku pārstāve žurnāliste Evija Unāma sacīja, ka darbiniekiem nav skaidrs, kas viņus sagaida pēc sabiedrisko mediju apvienošanas. Darbinieki nav pret apvienošanos, taču šajā situācijā, kad ir daudz nezināmu aspektu - finansējuma avoti, Latvijas Radio turpmākā darbība, jautājuma izskatīšanu nevajadzētu sasteigt. Tagad visa atbildība ir uzlikta uz nākotnes apvienotā medija valdi, uzsvēra Unāma.
Līdzīgi Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pauda, ka darbinieki un valde nav pret mediju apvienošanu, bet iestājas pret procesa sasteigšanu. Jautājums esot par to, kādēļ šobrīd no koncepcijā paredzētā termiņa procesu īstenot divos gados jāvirzās uz īsāku - deviņu mēnešu termiņu.
Tāpat bažas rada tas, ka darbinieki ir piekrituši mediju apvienošanas procesam, ja vienlaikus tiek virzītas abas koncepcijas - gan apvienošanas, gan finansējuma modeļa. Brīdī, kad abas koncepcijas tiek atrautas viena no otras un apvienošanas koncepcija tiek virzīta bez skaidrības par finansēšanas modeli, ir grūti prognozēt rezultātu, uzskata Klapkalne. Darbinieki iepriekš arī esot teikuši, ka viņi īsti neredzot ieguvumus mediju apvienošanai, jo tie neesot skaidroti.
Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis komisijā sacīja, ka ir pārsteigts, ka joprojām ir neskaidrības par apvienošanas koncepciju, jo tajā nav pilnīgi nekas mainījies un apvienošana nerada nekādu apdraudējumu Latvijas Radio. Vienlaikus Siksnis norādīja, ka padome ir gatava atgriezties darba grupās, diskutēt, lai jautājumus skaidrotu. Tāpat viņš pastāstīja, ka ir sācies darbs finansējuma modeļa maiņas darba grupā. Maija beigās darba grupas rezultātus plānots iesniegt komisijā, kam sekos politisks lēmums par to, vai mediju apvienošana notiks.
Komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS) vaicāja par komunikācijas biežumu, apspriežot plānotās pārmaiņas. Deputātes vērtējumā kāds sadarbības posms ir zudis, un darbinieki neesot sadzirdēti.
Siksnis atbildēja, ka SEPLP tikās ar Latvijas Radio valdi katru nedēļu, pieļaujot, ka valde informāciju nodod darbiniekiem. Bet Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Klapkalne uzsvēra, ka nav runas par komunikāciju, bet to, ka darbinieki neredz konkrētu plānu, kas ar viņiem notiks pēc mediju apvienošanas.
Kā ziņots, koalīcija pirmdien bija vienojusies minētajiem grozījumiem noņemt steidzamību.
Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem, pirmdien norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.
Kariņš norādīja, ka ar šo procesu ir saistīta arī gaidāmā mediju politikas pamatnostādņu skatīšana valdībā. Savukārt Jansons pieļāva, ka ne visas lietas varēs atspoguļot mediju politikas pamatnostādnēs, līdz ar to kādi jautājumi būs jānoregulē tieši likumā.
Kariņš uzsvēra, ka pirms grozījumu padziļinātākas skatīšanas sabiedrībai ir jābūt skaidram, kas ir sabiedriskā mediju apvienošanās mērķi, kādi būs sabiedrības ieguvumi no tās un no kurienes tiks iegūts nepieciešamais finansējums. Tāpat pašlaik nav vēl skaidrs, kura iestāde īstenotu šo procesu, jo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neesot atbilstošas kapacitātes.
AS frakcijas vadītājs Tavars uzsvēra, ka steiga šajā procesā nav atbalstāma, ka tam ir jānotiek kvalitatīvi, lai visas iesaistītās puses "ir lietas kursā" par tālāko virzību. Tavars atsaucās uz Latvijas Radio darbinieku bažām, kuru dēļ nolemts sabiedrisko mediju apvienošanas grozījumus neskatīt kā steidzamus.
Koalīcijas politiķi atturējās nosaukt konkrētu termiņu, kad visas diskusijas saistībā ar sabiedrisko mediju apvienošanu varētu noslēgties. AS frakcijas vadītājs akcentēja, ka izmaiņas netiks pieņemtas pirms sabiedriskā medija darbinieki nebūs saņēmuši atbildes uz viņus interesējušajiem jautājumiem. Tāpat jau tagad redzams, ka iepriekš saskaņotais rīcības grafiks nav ievērots, piebilda politiķis.
NA Jansons pieļāva, ka drīzāk racionālāka pieeja būtu iestrādāt nepieciešamo finansējumu gaidāmajā 2024.gada valsts budžetā, jo neesot īsti atbalstāma pieeja ar pārāk liela apjoma līdzekļu prasīšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.
Atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.
Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.
Vēstulē kritizēts otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās, kas atgādinot Krievijā īstenoto politiku. Attiecīgo priekšlikumu iesniedzis Nacionālās apvienības deputāts.
Arī šī priekšlikuma kontekstā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka Latvijā nav pieļaujama mediju ierobežošana ar nedemokrātiskiem režīmiem līdzīgu likumdošanu.
