Pasaulē
Par likumprojekta tālāko virzību uz Saeimu balsoja seši komisijas deputāti, bet pret to bija pieci opozīcijas deputāti. Tāpat ar sešām balsīm pret piecām likumprojektam tika atbalstīts Ministru kabineta lūgtais steidzamības statuss.
No opozīcijas puses deputāts Andris Kulbergs (AS) aicināja atlikt šī likumprojekta virzību, apgalvojot, ka klimata jautājumi patlaban nav svarīgākā aktualitāte. Kulbergs uzskata, ka šobrīd primāri ir jādomā par valsts drošības jautājumiem. Tāpat Kulbergs vērsa uzmanību uz klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem 14 miljardiem eiro laika posmā no 2020. līdz 2030.gadam, norādot, ka valstij nebūs kur ņemt naudu visu ambiciozo projektu īstenošanai.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska uzsvēra, ka KEM virzītā likumprojekta kritiskā nozīme ir regulējums par Eiropas Klimata instrumenta (EKI) finansējuma izmantošanu. Bez šī regulējuma Latvijai nebūs iespēju izmantot potenciālo EKI piešķīrumu 617 miljonu eiro apmērā.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) komisijas sēdē uzsvēra, ka klimata likumdošanas laicīga pieņemšana ir ne tikai iespēja veicināt ilgtspējīgu attīstību un inovācijas Latvijai stratēģiski svarīgās nozarēs, bet arī pildīt savus pienākumus un sniegt savu artavu Eiropas Savienības (ES) kopējā klimata un ilgtspējas politikā.
Briškens norādīja, ka Eiropas Komisija jau jūlijā publiskoja priekšlikumu ES daudzgadu budžetam, kurā klimata investīcijām atvēlēta ļoti nozīmīga loma. Lielākas iespējas piesaistīt šīs miljardus vērtās investīcijas būs tām dalībvalstīm, kas savlaicīgi izpildīs likumdošanas prasības, uzsvēra komisijas vadītājs.
Tāpat Briškens atzina, ka ir apsveicami, ka atbildīgajām ministrijām ir izdevies vienoties par atbildību sadalījumu un klimata mērķim, vienlaikus uzsverot, ka ir jābūt ilgtermiņa plānam, kā finansēt publiskās investīcijas šo mērķu sasniegšanā.
KEM iepriekš skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus. Likumprojekts pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.
Likumprojekts arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, tai skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, kā arī, lai ieviestu integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai.
KEM skaidro, ka klimata finansējuma ietvaros tiek īstenoti projektu konkursi mājsaimniecību un komersantu atbalstam klimatam draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, siltumsūkņu, saules kolektoru un elektrisko automobiļu iegādei. Likumprojekts regulē šo finanšu līdzekļu izlietojumu.
Nacionālajā līmenī likumprojekts kalpos par juridisko pamatu klimata politikas ieviešanai. Tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, monitoringa un ziņošanas prasību izpildi, sektorālo mērķu un atbildību noteikšanu, kā arī klimata pārmaiņu politikas integrāciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārvaldības struktūrās.
KEM norāda, ka efektīva klimata politika ne tikai palīdzēs Latvijai sasniegt nacionālos mērķus un izpildīt starptautiskās saistības, tā arī dos ieguvumus sabiedrībai un tautsaimniecībai. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, ilgtermiņā tikšot mazināti klimata pārmaiņu radītie zaudējumi. SEG emisiju samazināšana veicināšot gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazināšot ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Klimata politika transporta sektorā vērsta uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, gaisa un trokšņa piesārņojuma mazināšanu, kamēr pasākumi atkritumu apsaimniekošanas sektorā mazināšot gaisa, ūdens un vides piesārņojumu. Šādi pasākumi kopumā varot būtiski uzlabot pilsētvidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākumi enerģētikas sektorā ļaušot uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu.
Tautsaimniecības attīstībai nepieciešams izveidot ilgtspējīgu investīciju vidi atbalstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošinās pamatu jaunu darba vietu veidošanai, atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, infrastruktūras energoefektivitātes un klimatnoturīguma uzlabošanā, resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, klāsta KEM.
Likumprojekts sastāv no piecām nodaļām - vispārīgie noteikumi, SEG emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata finanšu instrumenti un plānošanas reģionu un pašvaldību atbildība un sabiedrības līdzdalība klimata politikas plānošanā un īstenošanā
Likumprojektā noteikta kārtība, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, organizēta SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķu izpilde, monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī nosaka SEG emisiju saistību izpildes nodrošinājumu.
Paredzēts noteikt, ka KEM ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem.
Katram sektoram būs jāsniedz ieguldījums klimatneitralitātes sasniegšanā uz 2050.gadu, kas nozīmē, ka visos tautsaimniecības sektoros būs jāveicina SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaiste, tai skaitā būs jānodrošina, ka zemes apsaimniekošana (tostarp mežsaimniecības un lauksaimniecības sektoros), izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā.
Nozaru ministrijām, izstrādājot nozaru politiku, būs jāizstrādā un jāīsteno pasākumus SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes palielināšanai.
Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē, līdz ar to nepieciešama cieša sadarbība starp ministrijām klimata politikas īstenošanā, uzsver KEM.
