Pasaulē
Apakškomisija aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) no 2026.gada 1.janvāra uz 2027.gada janvāri pārcelt termiņu, kad visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).
Tāpat apakškomisija aicinās apsvērt obligātās e-rēķinu ieviešanas brīvprātības principu - sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Matisone arī uzsvēra, ka nepieciešama lietotāju izglītošana, kā arī atsevišķi jāvienojas par risinājumiem piegādes dokumentācijai.
VID ģenerāldirektores vietnieks Jānis Upmanis apakškomisijas sēdē sacīja, ka, strādājot pie e-rēķinu risinājuma, secināts, ka uzņēmumi nav gatavi obligātai e-rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tāpēc arī VID atbalsta ieteikumu pārcelt ieviešanas termiņu.
Upmanis piebilda, ka pagaidām vēl nav izstrādātas vienotas vadlīnijas, nepieciešama izglītošana, e-rēķinu risinājumu testēšana reālajā vidē, kā arī uzlabojumi oficiālajā e-adresē.
Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liopa atbalstīja termiņa pārcelšanu, norādot, ka e-rēķinu lietojamības ērtums jāuzlabo, vadlīnijās jāuzlabo biznesa procesu izpratne un arī lietotāju atbalsts. Liopas ieskatā e-rēķinu risinājumi jāizveido ērti un saprotami, un šajā procesā jāiesaista lietotāji.
"Vajag atvieglot procesu, lai tas būtu ērts un viegls uzņēmējiem. VDAA rosina nākamā gada laikā pakāpeniski ieviest e-rēķinus, bet 2027.gada laikā tos kopā ar lietotājiem "pieslīpēt"," teica Liopa.
Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Raivo Pede apakškomisijas deputātiem skaidroja, ka kopumā e-rēķinu ieviešana ir nozīmīgs solis procesu digitalizācijā, bet ir svarīgi, kā tas tiek ieviests.
Pede sacīja, ka ieviešanas procesā identificējies, ka e-rēķins rada administratīvā sloga un izmaksu pieaugumu, tāpat konstatēta praktiskā darba neizpratne. Viņš norādīja, ka patlaban mazajiem uzņēmumiem e-rēķini "nav paceļami un ekonomiski pamatoti". Tāpat starp konstatētajām nepilnībām Pede minēja e-adreses praktisko un tehnisko neērtību, e-rēķina labošanas iespēju neesamību.
Tāpat Pede vērsa deputātu uzmanību, ka patlaban paredzēts, ka arī grāmatvediski un juridiski nesaistoši priekšapmaksas rēķini jānodod VID, kas līdz ar to "saņems gūzmu ar pilnīgi nevajadzīgiem un nekam nederīgiem dokumentiem".
Arī preču piegādes dokumentiem no uzraugušo iestāžu puses nevajadzētu būt nozīmei, tas jārisina starp uzņēmumiem, uzsvēra Pede. Viņaprāt, neuzlabojot e-rēķinu risinājumu, uzņēmēji nerakstīs rēķinus vispār, un tas tikai veicinās ēnu ekonomiku.
FM Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Jana Salmiņa, piekrita, ka šobrīd e-rēķinam nav pats draudzīgākais risinājums, bet FM bija pārliecināta, ka ar to var strādāt.
"Kopš 2019.gada e-rēķini bija jāizmanto iepirkumos, bet tos izmantoja maz. Kad lietotāju kļuva vairāk, izlīda "āža kājas"," teica Salmiņa.
Viņa pieļāva, ka var izskatīt obligātā ieviešanas laika pagarinājumu, dodot laiku izstrādāt ērtāku risinājumu.
Jau ziņots, ka no šī gada starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm sākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus, ko paredz grozījumi Grāmatvedības likumā.
Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.
Visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).
Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024.gada 31.decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, ir noformējams strukturēts elektroniskais rēķins ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri.
Tādējādi, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024.gada 31.decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025.gada 1.janvāra nav obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026.gada 1.janvāra.
